Ar nodokļu maksātāju naudu jārīkojas apdomīgi

Viedokļi

Šodienas laikrakstā varat lasīt par to, kā mūsu novadu — Talsu, Dundagas, Mērsraga un Rojas — pašvaldībām izdevies realizēt budžetos ieplānoto un kas sagādājis problēmas. Situācijas ir ļoti atšķirīgas, kas ir tikai loģiski. Piemēram, kamēr lielais Talsu novads ar aptuveni 33 miljonus eiro lielo budžetu uzsācis darbu pie dažādiem vērienīgiem projektiem, mazais Mērsraga novads ar budžetu, kas nedaudz pāri diviem miljoniem eiro, teic, ka izdzīvo. No malas gan gluži nešķiet, ka izdzīvo, jo spēj veikt arī uz attīstību vērstus projektus, piemēram, uzbūvēta sen lolotā sporta zāle, kā arī vietējos priecē jaunā brīvdabas estrāde un paveikti daudzi citi darbi. Bet, protams, attīstīties varētu vēl vairāk, ja mazajā novadā būtu vairāk iedzīvotāju un jaunu uzņēmumu, kas vairāk piepildītu novada kasi. Diemžēl tuvākajā nākotnē neizskatās, ka tas varētu piepildīties…
Un, manī raisoties šādām pārdomām, spriedu — vai tik mazam novadam nebūtu izdevīgāk un prātīgāk pievienoties kādam lielam novadam? Uzdodot šo jautājumu gan Mērsraga, gan Rojas novada priekšstāvjiem, sapratu: vai nu esmu uzkāpusi uz mazā novada «varžacs», vai nu patiešām domāju nepareizi. Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa ir pārliecināta: «Kamēr lielajos novados pastāvēs «lielā politika», nevis saimnieciska darbošanās iedzīvotāju labā, tikmēr vienmērīgu attīstību mums neredzēt. Tā ir ilūzija, ka lielā reģionā nebūs nomales!» Arī Mērsraga novada vadītājs Roberts Šiliņš domā, ka apvienošanās labāku situāciju vietējiem iedzīvotājiem neradīs: «Ja nav skaidra mehānisma, kā to īstenot, tad šādas darbības neko nerisina, jo finansējums parasti paliek novada centrā, bet perifērijas stāvoklis neuzlabojas.» Tātad atliek vien savilkt ciešāk jostas un katram tikt galā, lai vai kas… Bet cik ilgi? Cerēsim, ka mūsu valstī ieradīsies Laimes lācis, kurš piepildīs laukus un radīs darba vietas, ja ne novadu kasēs sāks svilpot vējš aizvien stiprāk un stiprāk.
Pašlaik pašvaldības ir nākamā gada budžeta izstrādes finiša līnijā. Kad budžetus varēs apstiprināt, var zīlēt tikai kafijas biezumos, «pateicoties» mūsu valsts priekšstāvju nemākulībai sadarboties un izveidot valdību, kas, manā skatījumā, pašlaik ir uz robežas ar klaju ņirgāšanos par Latvijas iedzīvotājiem. Kur nu vēl apstiprināt valsts budžetu… Tas ir konkrēts piemērs, cik lēni un neproduktīvi mēdz risināties jautājumi mūsu valstī. Runājot par pašvaldību budžetiem, varam tikai cerēt, ka vietvaras turpinās domāt par attīstības jautājumiem, pievēršot galveno uzmanību tam, kādai rīcībai būtu jāseko, lai reģionos izdotos noturēt pašu galveno vērtību, pašvaldību un to struktūrvienību uzturētāju — «parasto» iedzīvotāju. Un tas, ka nākamgad, visticamāk, pašvaldībām būs mazāki budžeta apmēri, nerada iepriecinošu ainu, lai gan ir tik loģisks rezultāts laukos un arī visā valstī notiekošajā procesā.
Lai vai kā, jācer, ka pašvaldības ar nodokļu maksātāju naudu rīkosies prātīgi un saimnieciski, izjūtot atbildību, ka tā ir mūsu visu, nevis domes deputātu vai darbinieku nauda. Noslēgumā, manuprāt, ļoti iederas E. Kārkliņas vārdi: «Ja ir normāli domājoši deputāti, spēcīga domes administrācijas komanda, profesionāli izstrādāti plānošanas dokumenti un finanšu disciplīna, tad ir iespējama attīstība.» Tādus «normāli domājošus», «spēcīgus» un «profesionālus» pārstāvjus domēs un pašvaldībās novēlu it visur!