23 gados — pārāk laba Latvijas darba tirgum

Izglītība

Iepazīstot talsenieces Kristenas Beātes Maldones izglītošanās ceļu, atliek vien izdvest kaitinošo frāzi, ko vecāki mēdz sacīt saviem bērniem: «Nav tāda vārda «nevaru», ir tikai — «negribu»!» Kad pietiek gribas, izrādās, ir iespējams mācīties vairākās augstskolās vienlaikus, pie tam — dažādās pasaules valstīs. Pasaulei izrādoties plaši atvērtai, tagad Kristenai Beātei vien jāpieredz, ka viņas izglītība var noderēt arī Latvijā.
Līdz 9. klasei mācījusies Talsu Kristīgajā vidusskolā, Kristena Beāte ļāvās mammas iecerei par izglītošanās turpinājumu tālmācības vidusskolā. «Mamma saskatīja man iespēju nepalikt tik ilgi vidusskolā, bet ātrāk sevi attīstīt, piemēram, pabeigt divas klases vienā gadā. Tā nu iestājos Rīgas 1. vidusskolā, kas piedāvāja tālmācību. Dzīvoju Talsos, skola man interneta vidē sūtīja visus mājasdarbus, un man bija jākārto eksāmeni, tāpat kā jebkuram citam vidusskolēnam. Grūti jau gāja… Ko varēju, to mācījos pati; kur vajadzēja, izmantoju bijušo skolotāju palīdzību, ejot uz konsultācijām. Tāpat jau gribējās pavadīt laiku ar draugiem, palīdzēju arī vecākiem ģimenes biznesā, kur bija vajadzīgs. Pabeidzu 10. un 11. klasi vienā mācību gadā, 12. klasi nākamajā gadā, apsteidzot savus klasesbiedrus par vienu gadu. Togad, kad apguvu 10. un 11. klases vielu, mamma mani vēl uz kādiem diviem mēnešiem aizsūtīja uz biznesa angļu valodas kursiem Čīčesteras koledžā netālu no Londonas. Man bija 15 vai 16 gadi, un šķita, ka iestājies pasaules gals!» atceras Kristena Beāte. Kursos gūtā pieredze bijusi vērtīga un palīdzējusi vēlākajos gados, studējot citās valstīs.
Pēc vidusskolas absolvēšanas
Kristena Beāte pieteikusies tiesību zinātnes studijām Latvijas Biznesa koledžā, tomēr mamma rosinājusi skatīties ārzemju virzienā, īpaši uz augstskolām, kurās ir iespēja mācīties bez maksas. Izvēle kritusi par labu augstskolai Dānijā, kur talseniece arī uzņemta un vasaras beigās devusies uz Viborgu. «Kopmītnēs vairs nebija vietu. Vienīgais, ko skola man varēja piedāvāt, bija — dzīvošana trīsistabu dzīvoklī kopā ar diviem rumāņu čaļiem! Tu tos cilvēkus nekad neesi redzējis, neko nezini, skolā tev iedod atslēgu un no Google Maps izdrukātu karti, kur parādīta dzīvokļa atrašanās vieta, tu brauc uz norādīto adresi, slēdz vaļā dzīvokļa durvis, saprotot — ja reiz vari atslēgt, tad esi īstajā vietā… Priekšā bija tie divi rumāņu puiši, virs mums dzīvoja vēl trīs rumāņu puiši, un tad es viena tāda ievācos istabiņā. (Smejas.) Sākumā bija puņķi un asaras, šķita, ka dzīve ir apstājusies, bet puiši bija ļoti izpalīdzīgi, nekad neļāva man mazgāt traukus, palīdzēja gatavot ēst,» Kristena Beāte novērtē.
Tas vēl nav viss — mācoties Viborgā, viņa tālmācībā studēja arī Latvijas Biznesa koledžā, kas tika paturēta kā drošības spilvens, ja nu Dānijas augstskolā kaut kas noietu greizi. «Bija jautri — piemēram, no rīta ir eksāmens Dānijas skolā, bet pusdienlaikā aizskrienu mājās, kur «skaipā» jau zvana skolotājs no Rīgas un uzdod jautājumus par kādu krimināllikuma pantu! (Smejas.) Tas bija interesants periods divu gadu garumā,» Kristena Beāte secina. Dānijā uzņēmīgā meitene vēl brīvajā laikā pamanījās nokārtot arī zumbas instruktora licenci.
Viborgā viņa divus gadus studēja mārketinga menedžmentu («Sapazinos ar ungāriem, klasē bija daudz ungāru, tāpēc beigās ungāru valodu iemācījos labāk, nekā dāņu valodu,» Kristena Beāte atklāj.), bet trešajā gadā pārcēlās uz Ālborgu, kur pusotru gadu bakalaura programmā turpināja studēt starptautiskās tirdzniecības un mārketinga menedžmenta jomā. Pēdējo pusgadu vajadzēja pavadīt praksē, un Kristena Beāte to izgāja aviokompānijā «AirBaltic», kur palika divreiz ilgāk, nekā bija plānots, jo viņai tika uzticēts daudz pienākumu. «Kad beidzu praksi, tur nebija nevienas vakances, bet arī pati gribēju turpināt mācības maģistra programmā, jo šķita — ja apstāšos, tad mācības neatsākšu,» Kristena Beāte atklāj. Maģistra studijām viņa izvēlējās Aberdīnas Universitāti Skotijā, lai studētu starptautisko komerclikumu, un pavisam nesen, 22. novembrī, saņēma maģistra diplomu.
«Tas bija maratons,»
Kristena Beāte neslēpj. Daudzi ķircinoties, ka nu ir laiks doktorantūras studijām, bet viņa tomēr atvairās, ka tās var mazliet pagaidīt. «Šobrīd esmu aktīvos darba meklējumos. Ir dažādas situācijas — esmu atdūrusies arī pret faktu, ka mani nepieņem darbā, jo priekšniekam ir sliktāka izglītība nekā man! Turpinu meklēt. Ārzemēs atrast darbu būtu ļoti viegli, bet es jau piecus gadus esmu bijusi projām no mājām — nu, cik ilgi tu vari būt projām?! Esmu izteikts māju cilvēks. Arī, kad studēju ārzemēs, izmantoju katru iespēju atbraukt mājās. Ir tik daudz darba piedāvājumu, visur meklē darbiniekus, sūdzas, ka trūkst darbaspēka, bet tu tikai sūti un sūti savas pieteikuma vēstules, un ļoti daudzas darba vietas pat neatbild. Vienā vietā man skaidroja, ka intervijas būs nākamajā nedēļā, bet pēc nedēļas, kad zvanīju un interesējos, man tika pateikts, ka darbā jau pieņemts kāds cits. Valsts iestādē… Tātad jau pirms darba intervijām bija izlemts, kurš tur strādās,» pašreizējās grūtības atklāj Kristena Beāte.
Darba meklējumu posmā viņa šobrīd ir praksē Ārlietu ministrijā, arī tur iemācoties daudz jauna. «Domāju, ka arī tā ir laba pieredze, lai nestāvētu uz vietas,» Kristena Beāte spriež. «Man ir sapnis reiz nākotnē veidot pašai savu biznesu. Tai pašā laikā gribētos, lai man ir darbs, kurā varu no 8.00 līdz 17.00 nostrādāt un pēc tam papildus darīt, ko gribu. Citi uzskata, ka jāizvēlas — strādā pie kāda vai veido biznesu, bet es tā nedomāju. Jā, iespējams, ka es tik ilgi esmu daudz ko darījusi vienlaikus, ka nespēju vairs nostāvēt uz vietas,» viņa nenoliedz.
Kristena Beāte smejas, kad jautāju, vai viņa tik daudz spējusi paveikt, jo ir brīnumbērns. «Kad kāds padzird par manu izglītību, viņš domā, ka es skolā esmu mācījusies uz deviņniekiem un desmitniekiem. Tā nebūt nav! Nebiju labāko skolēnu vidū Kristīgajā skolā. Vislielākā pateicība par sasniegto pienākas manai mammai. Daudzreiz bijuši lūzuma punkti, kad esmu raudājusi un teikusi: viss, es vairs nevaru, pametu to vai to skolu! Bet tajos brīžos vienmēr blakus gadījušies cilvēki, kuri nav ļāvuši padoties. Tā esmu centusies tikt līdz galam, un nekad to nenožēlošu. Citādi skatos, kā maniem vienaudžiem mēdz būt — izlemj studēt par ārstu, pēc gada tas ir apnicis vai nepatīk, sāk studijas citā jomā, drīz izrādās, ka arī tā nav īstā… Cik gadu esi iztērējis, nekādu izglītību īsti neieguvis?! Man, piemēram, ļoti patīk cept kūkas! Es varētu būt konditore, bet mamma vienmēr ir teikusi: «Jā, lūdzu! Iegūsti maģistra grādu un ej mācīties uz Restorānu skolu!» Vispirms ir jāuzbūvē kādi pamati. Tā kā bērna izglītošana maksā naudu, tu vecākiem esi parādā to, ka izej šo ceļu līdz galam,» uzskata Kristena Beāte.
Teorētiski šo ceļu varētu atkārtot jebkurš, viņa spriež. Vajadzīga vien zināma deva pašpārliecības un gatavība nepadoties. «Daļai manu vienaudžu Latvijā jau ir ļoti labas darba vietas, kamēr es, ar savu izglītību atkūlusies mājās, tikai tagad sāku kaut ko meklēt. Nejūtos pārāka. Ir tā, kā ir, un jāturpina iesāktais,» saka Kristena Beāte.