«Saldajā ēdienā» paraksta sadarbības līgumu

Uzņēmējdarbība

Talsu tautas nama Spoguļu zāle 12. decembra pievakarē pulcēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes kluba biedrus, un noslēdzošā gada pasākuma kulminācijas brīdis bija sadarbības līguma jeb memoranda parakstīšana starp Talsu pašvaldību un LTRK.
Pasākuma ievadvārdos Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Dainis Karols min, ka neoficiāla tikšanās un sarunas ar LTRK bijušas pirms gada un memoranda parakstīšana esot kā saldais ēdiens, kad bijušas gan uzkodas, gan pamatēdiens, iepazīstoties tuvāk un kopā darbojoties. Talsos ir lokāla līmeņa komersantu klubs ar aktīviem uzņēmējiem, no kuriem daļa ir LTRK biedri, kas sevi pierādījuši no labākās puses, un tā ir nacionāla līmeņa organizācija. Pašvaldības vēlme esot tāda, lai starp abām pusēm būtu nepastarpināta informācijas apmaiņa, tāpat svarīgs ir LTRK devums investoru informēšanai un piesaistīšanai Talsiem kā labvēlīgam novadam, bet trešā lieta ir likumdošanas iniciatīvas jautājumi, piemēram, pašu novada uzņēmēju izskanējusī ideja par māmiņām, kas ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, un viņu iespējām ātrāk atgriezties darbā, lai nezaudētu savas prasmes un joprojām būtu apritē.
LTRK Kurzemes reģiona vadītājs Ralfs Minkevičs stāsta,
ka Kurzemes biznesa klubs ir radies pirms diviem gadiem, kad uzņēmējiem reģionā iztrūcis tāda pasākuma formāta, kur notiek uzņēmēju tikšanās, tīklošana, aktīva komunikācija starp uzņēmējiem un pašvaldībām, un ideja īstenojās, kad drosmīgi tika atrasts un nosaukts pasākuma formāts — Kurzemes biznesa klubs. Tam ir veiksmīga sadarbība ar visām sešām lielajām pilsētu pašvaldībām, un uzņēmēju atsaucība esot liela. Pasākuma formāts ietver dažādas sadaļas. Tajā ir vairākas tēmas, ar kuru palīdzību tiek meklēts ceļš pie uzņēmējiem, jo katram ir savas intereses. Un kāds, it sevišķi mazais uzņēmējs, šādos pasākumos meklē jaunus kontaktus, kam pasākuma formāts ir labvēlīga vide. Ralfs Minkevičs uzsver: «Šeit ir laba iespēja satikt ekspertus.» Klubs darbojas pēc vadlīnijas «Labāk pārdot. Lētāk nopirkt. Vairāk zināt. Vieglāk dzīvot» — tas ir tas, kas ir piedāvājumā. Tiek piedāvāti 250 semināri un apmācības, kas notiek ne tikai Rīgā. Tos vada pašu biedri. Ir arī sadaļa «Uzņēmēju dienas un izstādes», kas ir tiešā pārdošana. Šī sadaļa pašlaik piedzīvo īpašas pārmaiņas, jo ir izveidota jauna komanda. «Piemēram, «Latvijas Labums» ir diezgan sena preču zīme, ar ko cenšamies aicināt pirkt Latvijas preci,» min R. Minkevičs. Tāpat enerģisks pasākums esot speed networking, kad pie gara galda sēž, piemēram, 40 uzņēmēji, un katram ir dota tikai viena minūte, lai apmainītos ar vizītkartēm un pastāstīstu par sevi. Programma «Biedrs biedram», ja pareizi pozicionē no mārketinga viedokļa, ir diezgan efektīva. Biedrs no biedra pērk produkciju. Tāpat ir sporta spēles, kas arī ir sava veida pārdošana, ir arī tirdzniecības misijas. Pavisam jauns notikums ir «Expo Dubai 2020», ko atkal uzticēts pārstāvēt LTRK, kuras stends mazo stendu grupā iepriekš guva bronzas godalgu pat ar minimālu budžetu, kas pierāda, kā efektīvs saimnieks ar minimālu budžetu var gūt maksimālu labumu. Pašlaik izstādes vietā ir tuksnesis, un tur tiks būvēti stendi, arī Latvijas, tāpēc tā būs iespēja LTRK biedriem piedalīties īstenošanas darbos. «Lētāk nopirkt» ir senāks pakalpojumu veids, bet ar jaunu ievirzi un domu, ka kopā varam pirkt jebko. Pašlaik šis jautājums akuāls esot tieši veselības apdrošināšanas sakarā.
Savukārt «Vieglāk dzīvot» ir 13 kompetenču padomes un 11 komitejas, kur darbojas 110 uzņēmēji uz brīvprātības pamata, kam interesē kaut kas vairāk nekā pašu personiskais bizness.

Komitejas rodas brīdī, kad kāda uzņēmēju grupa saka — kādā jomā kaut kas nav kārtībā, un mēs gribam nākt zem LTRK karoga, lai jomā ir rezultāti. Kopumā šogad ir bijuši 25 Kurzemes biznesa kluba pasākumi un divi biznesa forumi, kas pulcējuši vairāk nekā 900 dalībnieku.
Talsu komersantu kluba (TKK) valdes priekšsēdētāja Jana Kalēja
dalās ar kluba darbību 2018. gadā, minot, ka kluba rindas šajā gadā papildinājušās par sešiem jauniem dalībniekiem un ir saņemti vairāki iesniegumi par vēlmi būt biedriem, kas tiks realizēts jaunā gada pirmajā kopsapulcē. TKK jau piecus gadus ir LTRK biedrs, un ir iestājies Latvijas Darba devēju konfederācijā, kur ieplānots aktīvi darboties. Gada laikā kluba biedri darbojušies dažādās darba grupās. Viena no tām ir «Deviņu pakalnu iedzīvināšanas plāna» grupa, kuras mērķis ir iedzīvināt Talsu novada vecpilsētu, veicināt uzņēmumdarbību un dzīvīgumu. Otra darba grupa, kur darbojas kluba biedri, ir Multifunkcionālās halles būvniecības jautājums Talsos. «Kāpēc gan Talsi nevarētu būt Kurzemes sporta infrastruktūras centrs?» retoriski jautā Jana Kalēja.
Šobrīd tiek realizēts Raiņa ielas projekts, kur notiek infrastruktūras sakārtošana un veloceliņu izbūve. Šajā posmā notiek aktīva komerctransporta plūsma, un ir plānota arī degradētās teritorijas sakārtošana t. s. Lauktehnikas teritorijā. Lai šis projekts tiktu realizēts, aktīvi iesaistījās un projektu virzīja arī kluba biedri, kā rezultātā tika sakārtota infrastruktūra vairāk nekā 40 uzņēmumu un apkārtējo māju iedzīvotājiem. Talsu komersantu klubs piedalījās arī pašvaldības rīkotajos pasākumos. Oktobrī norisinājās biznesa brokastis, kur bija aicināta arī Talsu novada pašvaldība, un izveidojās laba un konstruktīva saruna, kā rezultātā TKK biedri piedalījās atlases konkursā uz uzņēmējdarbības speciālista vietu, un ir plānota tikšanās ar šo uzņēmējdarbības speciālistu, lai iepazītos un pārrunātu nākotnē darāmos darbus. Tāpat Talsu komersantu klubs piedalījies LTRK Kurzemes rīkotajos pasākumos.
LTRK Kurzemes reģiona padomes priekšsēdētājs Andis Araks
atzīst, ka simtgades atzīmēšana piešķīrusi īpašu godu jebkuram pasākumam, kas noticis šajā gadā. Pirms ilgāka laika, darbojoties Talsu komersantu klubā, tika panākta līdzīga sadarbības parakstīšana ar pašvaldību, ar kuru arī pašlaik ir labi kontakti. «Man kā talseniekam, Talsu uzņēmējam, komersantu kluba biedram, LTRK Kurzemes vadītājam ir lepnums šajā laikā, kad esam nonākuši pie tik svarīga notikuma.» Veiksmīgi izdevusies Kurzemes padomes struktūra, kas starp reģioniem ir vienīgā tik skaidri saskatāma. A. Araks saka: «Daudzi Latvijā ar skaudību skatās uz Kurzemi un komersantiem.»
Gada laikā tika aktualizēts ātro kredītu jautājums, kas ir problēma katrā rajonā, bet, ņemot vērā faktu, ka ātro kredītu devēji ir kameras biedri, šis jautājums nebija viegli risināms, bet ir sarunu ceļā panākta lietas novirzīšana līdz Ministru kabinetam, un ir pieņemti attiecīgi noteikumi.
«Ir lietas, par ko esam kopīgi vienojušies ar nebanku kreditētāju asociācijas biedriem. Tas ir virzāms pasākums. Tāpat ir ar darba nespējas lapu un e-veselību. Tiek saklausīta informācija par vajadzīgo tēmu, vai gadījumos, ja nezinām neko, aicinām attiecīgās tēmas ekspertu, lai spētu nodefinēt savu redzējumu un virzību,» min A. Araks.
Kurzemes padomes viedoklis par darba nespējas lapu ir: uzņēmējs maksā slimības lapu no ceturtās līdz astotajai dienai. Tā neko nekomentē, kas notiek līdz ceturtajai dienai un kas notiek pēc tās, jo tas ir tas, kas, vērtējot blakus valstu pieredzi, tiek mēģināts saprast. «Mēs nerisinām nozares profesionālās puses, bet mēs gribam redzēt, ka darbinieks ir saņēmis slimības lapu, un vēlamies redzēt samazinātu dienu skaitu, kuru reģistrē ar citu datumu, jo ārstam ir tiesības reģistrēt slimību ar piecu dienu atpakaļejošu datumu,» atklāj A. Araks. Tāpat, ja runā par darbinieku nodokļiem. Ir saprotams, ka no jautājuma par nodokļiem izriet daudz seku, kas saistītas ar virsstundu regulējumu, bezdarbnieku pabalstiem, viesstrādniekiem un citiem aspektiem, un, atrisinot šo jautājumu, daudzas lietas atrisinātos. Kā problēma paliek uzņēmēju neapmierinātība. «Esam vienisprātis ar pašvaldību un uzskatām, ka šis jautājums ir pašvaldības kompetence. Procentu apjoms ir diskutējams, bet darbi veicami kopīgi, lai mēs, vienā valstī dzīvojošie un pie viena galda sēdošie, nekļūtu par ienaidniekiem,» saka A. Araks.
Darāmo darba sarakstā un nākamā gada turpināmais darbs ir sarunas ar pašvaldību par tās iesaistīšanos biznesa jomās, kurās to labprāt gribētu darīt kāds konkrētā novada uznēmējs, un bieži šīs situācijas ir tādas, ka vietējie uzņēmēji tās nevēlas pārrunāt. «Ir pārrunājamas lietas, un būtu labi, ja iniciatīva nāktu no pašvaldības puses, taču Talsos mikroklimats ir pozitīvs. Talsi ir labs piemērs citiem,» turpina A. Araks. «Šī gada otrajā pusē iezīmējās reģionālās reformas jautājums, un kā uzņēmēji mēs gribētu definēt sev svarīgās lietas, piemēram, speciālistu pieejamību, kvalitatīvus iepirkumus… Svarīgi izprast jautājumu pareizi un sekot līdzi tam, kas būtu pielāgojams.» Uz nākamo gadu tika atstāti nekustamā īpašuma nodokļu jautājumi, kuri nav skatīti vairākus gadus, bet tos noteikti vajadzētu pārspriest reģionā un virzīt augstāk.
Pasākumā saliedējošs motīvs bija klātesošo biedru īsa dalīšanās ar gada svarīgākajiem notikumiem personīgajā dzīvē vai uzņēmumdarbībā, un bija iespēja izteikt vēlējumus jaunajam gadam, kur viscaur skanēja aicinājums un vajadzība būt vienotiem un spēt izrunāties un uzklausīt, piemēram, kā 13. Saeimas deputāte Ilze Indriksone sacīja: «Ne tikai klausīties, bet arī sadzirdēt. Ne tikai satikties, bet spēt arī sarunāties», ko varētu akcentēt vēl ar LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska vārdiem: «Vajag vairāk uzticēties cits citam, jo šī uzticēšanās ir Latvijas attīstības pamats.»