Sukturu pusē aizvadītas sniegotas un aktīvas zemessargu mācības

Ziņas

Divu dienu garumā, 7. un 8. decembrī, Talsu pievārtē Sukturu šautuvē notika Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 46. kājnieku bataljona paaugstinātās gatavības rotas zemessargu mācības, kur bija ieradušies vīri no Talsu un Ventspils novada.
Lai arī piektdien no rīta zemi pārklāja sniega kārta, tas nebija šķērslis, lai zemessargi dotos plānotajās mācībās, kas ilga divas dienas. Dodoties uz šautuves teritoriju, «Talsu Vēstu» redakcijas mašīna saslīdēja un nokļuva grāvī, un pēc palīdzības zemessargiem nebija divreiz jāprasa. Ātri vien, iesaistoties vairāk nekā desmit vīru, mašīna ar diviem piegājieniem tika burtiski izcelta ārā. Klātesošie pasmējās, ka esam sarūpējuši spēka pārbaudījuma uzdevumu. Ierodoties teritorijā, joki gan mazi. Uzmanību piesaista militārā tehnika, telts, kur tiek izsniegta munīcija, un ugunskurs, ko vīri iekūruši, lai sasildītos. Paralēli notika gatavošanās uzdevumam, kurā uz laiku jāpārvar vairāki šķēršļi un jāšauj mērķī ar kaujas munīciju.
Uz mācībām bija ieradušies aptuveni 50 vīru (un pāris sievu)
no Talsu un Ventspils novada. Šāda mēroga mācības notiek vidēji reizi mēnesī, katru reizi mainot to vietu. Zemessardzes 46. kājnieku bataljona 3. kājnieku rotas komandieris kapteinis Uldis Plāts pastāstīja, ka te pulcējušies zemessargi vecuma amplitūdā no 20 līdz 55 gadiem. Turklāt viņi ir no paaugstinātās gatavības rotas, kas nozīmē, ka šie zemessargi izsludinātas trauksmes gadījumā sešu stundu laikā būs gatavi doties uzdevumā. Viņiem ir pilnībā nodrošināts ekipējums.
«Šodien (piektdien) notiek individuālo iemaņu paaugstināšana. Šīs mācības bija paredzētas jūlijā, bet tās atcēla lielā ugunsgrēka dēļ Vald­galē, kur mums vajadzēja palīdzēt. Savukārt kolektīvās iemaņas tika stiprinātas mācībās «Namejs 2018»,» atklāja U. Plāts.

Pirmajā dienā zemessargi, piemēram, pārbaudīja ieročus, šāva ar kaujas munīciju, mācījās alpīnisma elementu iemaņas, proti, dažādu mezglu un drošības sistēmu uzsiešanu, bet diennakts tumšajā laikā veica uzdevumu — apvidū atrast noslēptus nometnes elementus, piemēram, teltis, lai pēc tam ierīkotu nometni. Un sestdien vīriem un sievām nācās celties vēl tumsā, lai ar pirmo gaismu jau veiktu uzdevumus, piemēram, ūdens šķēršļu pārvarēšanu. «Visas augstākminētās iemaņas ir vajadzīgas jebkuram karavīram, lai nodrošinātu izdzīvošanu un valsts aizsardzību kaujas laukā. Jo sarežģītāki apstākļi, jo labāk var redzēt, cik zemessargs ir stiprs, vai spēj paveikt norādītos uzdevumus,» skaidroja U. Plāts.
Zemessargi Sukturu apkaimē uzturējās arī sestdien, tāpēc piektdienas nakti pārlaida zem klajas debess, teltīs. «Laikapstākļi mums absolūti netraucē. Nav nepiemērotu laikap­stākļu, traucēt var tikai neatbilstošs apģērbs,» ir pārliecinājies U. Plāts.
Elita Šulce no Talsu novada
agrāk strādāja pastā, tomēr pirms diviem gadiem nolēma krasi mainīt dzīvi. Tagad viņa strādā 46. kājnieku bataljona apsardzē. «Šādu lēmumu pieņēmu, jo man visriņķī bija cilvēki, kas darbojas militārajā jomā. Mani tas vienmēr ir saistījis un interesējis. Šajās mācībās varu apgūt daudz ko jaunu, jo sevišķi dažādas militārās operācijas, kas tiek veiktas. Arī prasmes, kā apieties ar ieroci, var tikai uzlabot. Un, protams, tā ir iespēja pašiem zemessargiem iepazīties citam ar citu. Ļoti patīk šādas mācības,» stāstīja E. Šulce.
Sergejs Lagzdiņš no Ventspils ir zemessargs jau kopš 2002. gada. «Tā kā pirms tam dienēju obligātajā dienestā, sapratu — kaut kā trūkst. Tas ir arī kā sava veida vaļasprieks. Apgūt kaujas un cita veida iemaņas ir svarīgi,» uzskata Sergejs. Par sniegu viņš nesūdzas, gluži otrādi, teica, ka ir prieks, ka atnākusi ziema, jo zemessargam jābūt gatavam jebkuros laikapstākļos.
Kaspars Vircavs no Ventspils Zemessardzē darbojas tikai aptuveni gadu, bet pirms tam astoņus gadus dienēja profesionālajā dienestā. Tā kā veselības problēmu dēļ to nācās pamest, Kaspars nolēma iesaistīties Zemessardzē. «Šādas mācības noder, lai atsvaidzinātu prasmes,» uzskata zemessargs.
Tā kā Zemessardzē cilvēki iesaistās brīvprātīgi, ikdienā viņi strādā ikdienišķu ļaužu darbus. Kādām rakstura īpašībām jāpiemīt personai, lai kļūtu par zemessargu? U. Plāts domā, ka viss sākas jau no mazotnes, kādā vidē bērns uzaudzis. Ne velti daudzu zemessargu senči 2. Pasaules karā cīnījušies par Latvijas brīvību un tēvi vai radinieki ir saistīti ar militāru jomu. Visa pamatā, protams, neiztikt bez patriotisma. «Te ir vīri, kuri nāk pārliecības dēļ,» sacīja U. Plāts.