Šerloka Holmsa filmu iespaidota, izmeklētāja jau 25 gadus

Personības

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa kriminālpolicijas izmeklētāja Tatjana Krekovska amatā strādā jau 25 gadus. Piektdien, 7. decembrī, svinīgajā sēdē Liepājā viņa saņēma apbalvojumu «Simtgades jubilejas zīme».
Tatjana jau no 4. klases zināja, ka vēlas strādāt policijā. Kad skolā jautāts par nākotnes profesiju, toreizējai valdemārpilniecei par to nav bijis divu domu. Arī tagad, satiekot kādu skolasbiedru, nevienu neizbrīnot fakts par viņas amatu. «Es jau smejos, ka neko citu nemāku darīt. Neko citu arī neesmu meklējusi, jo zinu, ka tā ir mana vieta. Man patīk tas, ko daru!» ir pārliecināta T. Krekovska. Izrādās, viņa bērnībā daudz skatījusies detektīvfilmas un analizējusi notiekošo. Un tas joprojām nav mainījies. Ne velti vīrs aizrādot, lai sieva vienkārši skatās filmu un padziļināti neanalizē, jo parasti Tatjanas minējumi izrādās pareizi. «Mīļākā filma ir «Šerloks Holmss», ko arī tagad reizēm paskatos. Vienīgais, ko filmās nerāda, ka šajā darbā ir ļoti daudz jāraksta. Arī tas, ka filmās visi strādā pie viena noziedzīga nodarījuma, pie mums tā nav, jo lietu ir daudz, tāpēc nākas strādāt pie vairākām vienlaicīgi. Daudzās filmās un seriālos ir momenti, kā tas patiesībā nenotiek,» realitāti atklāj izmeklētāja. Jaunībā viņai arī ļoti paticis lasīt detektīvromānus, kam tagad laika gan īpaši neatliek. Protams, esot tik pārliecinātai par karjeru policijā, Tatjana mācījās Latvijas Policijas akadēmijā. Kopš tā laika viņa strādā Talsu iecirknī.
Ikdiena kriminālpolicijā
ir raiba. T. Krekovska izmeklē lietas, brauc uz notikumiem, noformē notikumu vietas, risina un izskata noziedzīgos nodarījumus. Tie mēdz būt dažādi, gan tādi, kur viss uzreiz ir skaidrs, gan tādi, kas prasa ilgu laiku un pamatīgu analīzi. Būtiska ikdienas sastāvdaļa ir darbs ar cilvēkiem, turklāt itin viss process ir jāpieraksta. Tāpat neiztikt bez cilvēku pratināšanas un došanos uz tiesu, lai pamatotu attiecīgos soda mērus.
«Jo sarežģītāka ir lieta, jo interesantāk. Galvenais gandarījums un prieks ir, kad izdodas to atrisināt. Ir gadījumi, kad viss jāliek kopā kā puzles gabaliņi. Mēdz būt situācijas, kad nav, aiz kā aizķerties. Noliec malā, ķeries pie citiem darbiem, bet tas nezināmais, protams, neliek mieru. Atkal paņemu lietu, izskatu katru vārdu un burtu, līdz izdodas aiz kaut kā aizķerties. Kad lieta ir atrisināta, prieks ir neizmērojams. Protams, tas ir mīnuss, ka tad, kad aizeju mājās, vajadzētu pievērsties ģimenei, bet nereti nevaru pārslēgties, tā vietā turpinu domāt, analizēt, pierakstīt idejas, kas rodas. Jā, kad ir ļoti sarežģītas lietas, pat nakts vidū nākas par to domāt un nevar aizmigt,» atklāj kriminālpolicijas izmeklētāja.
Runājam arī par traucējošiem un apgrūtinošiem faktoriem, un Tatjana min, ka diemžēl daudzi iedzīvotāji ir neatsaucīgi. Cilvēki mēdz neiesaistīties, nepiekrīt sniegt liecības, un tas procesu ļoti sarežģī. Atsevišķos gadījumos personas cita par citu neko nesaka, vien aiz muguras runā, ka policija neko nezina vai nedara, bet paši nav gatavi sniegt informāciju.
Jaunas tendences policijas darbā
rada tehnoloģiju attīstība. Ja deviņdesmitajos gados bija izteikti daudz zādzību, laupīšanu, kaušanās un slepkavību, tagad ir daudz krāpšanas gadījumu interneta vidē. Tāpat arī daudz un dažādi gadījumi sociālajos tīklos: jaunieši savā starpā cits citu apvaino, tiek celta neslava un aizskarta cieņa. Kā arī — agrāk reti bijusi nelikumīga koku ciršana, bet pēdējos gados tas notiek ļoti bieži. Iespējams, to ietekmē kokmateriālu vērtība. Vairāk parādījušies gadījumi par vardarbību ģimenē. Tas gan nenozīmē, ka agrāk tādu gadījumu nebija, bet liecina par to, ka tagad sabiedrība par to vairāk runā, tai skaitā līdzcilvēki ziņo, piemēram, par šādiem gadījumiem kaimiņos.

Arī skolas un bērnudārzi informē policiju par iespējamu vardarbību ģimenē. Šādi gadījumi tiek izskatīti prioritāri.
«Mums visu laiku notiek mācības, regulāri apmeklējam kursus, lai ietu līdzi laikam un saprastu, kā izmeklēt noziedzīgus nodarījumus interneta vidē. Šīs lietas ir ļoti sarežģītas.»
Pats grūtākais
šajā darbā ir psiholoģiskais aspekts. Jo sevišķi gadījumos, kur cietuši vai bojā gājuši bērni. Ļoti grūti ir brīži, kad jākomunicē ar šo bērnu vecākiem. «Ir jāsaņemas, jāturas un jāatbalsta vecāki, kuriem vienmēr ir jautājums: «Kāpēc tieši mans bērns?» Un, kad redzu, ka cietušie ir manu bērnu vecumā… Tāpēc nereti, aizejot mājās, saviem bērniem atgādinu: nedariet šo, nedariet to! Viņi jau, protams, tik attrauc: «Mammu, tu taču jau visu laiku to saki!» Bet labāk ir biežāk atgādināt, jo visiem jau šķiet — ar mani nekas slikts nenotiks. Nevaram zināt, kas ar mums notiks vai nenotiks rīt,» liek aizdomāties izmeklētāja.
Izrādās, arī Tatjanas vīrs Raivis strādā kriminālpolicijā. Un tas, kā domā talseniece, ir bonuss, jo, tā kā šajā darbā nākas strādāt gan nakts maiņas, gan garas stundas, viņa nav pārliecināta, ka cilvēks, kurš nestrādā šajā profesijā, saprastu un pieņemtu to.
«Mūsu darbā pozitīvais ir reti. Diemžēl esam iestāde, kurā «paldies» dzirdam reti, drīzāk nereti tiekam nozākāti. Bet nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara. Un, ņemot vērā mūsu darba apjomu, ir tikai cilvēcīgi, ja pieļauta kāda neliela kļūda. Cilvēki mēdz būt ļoti dažādi. Ikdienā, strādājot ar iedzīvotājiem, cenšos viņiem atstāt iespaidu, ka policija nav «bubulis». Ja ir kāda problēma, pirmais, pie kā jāvēršas, ir policijas darbinieks. Kad braucu uz notikuma vietu, cenšos būt pēc iespējas līdzjūtīgāka, veikt plašu skaidrojošo darbu un palīdzēt ar iesniegumu sastādīšanu. Lai arī tas neietilpst manos darba pienākumos, saprotu, ka ne visiem ir izpratne par juridiskiem jautājumiem un procesiem,» stāsta T. Krekovska.
Galvenās īpašības, kādām jāpiemīt,
lai strādātu par izmeklētāju, ir izturība, dedukcijas un analīzes spējas. Tāpat jāmāk komunicēt ar dažādiem cilvēkiem. Jāmāk uzklausīt, pieņemt kritiku un strādāt komandā. Un kā pamatu pamats visam — godprātība.
Aizvadītajos gados notikumu bijis neskaitāmi daudz, bet, protams, ir gadījumi, kas paliek prātā uz mūžu. Visbiežāk tieši smagākie. No pēdējos gados notikušā, piemēram, autoavārijas, kur gājuši bojā jaunieši; bezpajumtnieki, kas piekauti līdz nāvei; sērijveida zādzības Talsos; slepkavība Ziemassvētkos Laidzes pagastā un citi.
«Mūsu darbā nekad nav rutīnas, visu laiku jākustina smadzeņu šūnas, jāseko līdzi jauninājumiem un grozījumiem likumdošanā un dažādos normatīvajos aktos. Aizvadītajos 25 gados šajā profesijā nenožēloju it neko. Neredzu sevi citā vietā, te jūtos labi,» ir pārliecināta T. Krekovska.