Lauku tūrisma uzņēmēji aktualizē pirms gada iesākto cīņu pret pašvaldību negodīgu konkurenci

Uzņēmējdarbība

Jau otro gadu milst konfliktsituācija starp pašvaldībām un viesmīlības nozares uzņēmējiem Latvijas reģionos konkurences dēļ, liecina Latvijas Lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» izplatītā ziņa plašsaziņas līdzekļiem. Problēmas pamatā ir pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, sniedzot subsidētus pakalpojumus un kropļojot tirgu, apdraudot vietējo uzņēmējdarbību. Novembrī Latvijas Lauku tūrisma asociācija apkopoja tūrisma uzņēmēju prasības, lai vērstos Latvijas Pašvaldību savienībā un aicinātu vietvaras uz dialogu.
Mākslīgi radītā konkurence
Pašvaldības uzdevums nav un nedrīkst būt uzņēmējdarbība. Tai tā ir jāveicina, radot labvēlīgus ap­stākļus, un jāsadarbojas ar uzņēmējiem. Kādēļ pašvaldības iesaistās uzņēmējdarbībā un kādas ir sekas? Nav noslēpums, ka cena ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kad izvēlamies kādu pakalpojumu vai preci. Taču — kas šo cenu veido un kāpēc pašvaldībai piederošs uzņēmums piedāvā zemāku cenu nekā privāts uzņēmējs? Uzņēmēji min virkni piemēru, nosaucot izmaksas, sākot ar darbaspēka atalgojumu, beidzot ar apkārtnes uzturēšanu kārtībā. Uzņēmējam tas ir jānopelna pašam, kamēr pašvaldība daļu sava tūrisma uzņēmuma izmaksu sedz no budžeta. Kas patiesībā par to maksā? Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, kas būtu saprātīgi jāizlieto pašu nodokļu maksātāju labā, taču par to tiek apmaksāti izklaides pasākumi, koncerti, regulāras balles ar viesmāksliniekiem kultūras centros pie galdiņiem bez maksas vai par simbolisku samaksu. Tiek subsidēti šie, it kā lētie, pašvaldību sniegtie naktsmītņu, ēdināšanas un citi pakalpojumi, kas turklāt nereti dublē jau esošus privātu uzņēmēju pakalpojumus. Privātie uzņēmēji nespēj izturēt mākslīgi radīto konkurenci un slēdz uzņēmumus. Lauki zaudē tos pašus nedaudzos nodokļu maksātājus, kas vēl atlikuši, teikts «Lauku ceļotāju» izplatītajā informācijā plašsaziņas līdzekļiem.
No uzņēmējiem saņemtas arī iebildes pret Eiropas Savienības fondu izmantošanas praksi pašvaldībās, kad fondi ar mērķi atbalstīt uzņēmējdarbību pašvaldības īstenotā projekta galarezultātā nereti kļūst par privātās uzņēmējdarbības konkurentu. Uzņēmēji uzskata, ka pašvaldības uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kas nav pa spēkam pašiem uzņēmējiem, piemēram, sakārtot ceļus, meliorācijas sistēmas, elektroapgādi, bet ne veikt saimniecisko darbību, tas ir, būvēt vai atjaunot un pēc tam arī apsaimniekot viesnīcas, aprīkot virtuves un sniegt ēdināšanas pakalpojumus, iepirkt aprīkojumu un to pašiem arī īrēt, izremontēt zāles un tās iznomāt pasākumiem un tā uzskaitījumu varētu turpināt.
«Negribam nosaukt nevienu konkrētu pašvaldību, jo gada laikā, kopš uzsākām šo cīņu, tādu piemēru kļūst arvien vairāk, un situācija pasliktinās. Uzņēmēji redz projektus, kuri pašvaldībās ir izstrādes vai īstenošanas stadijā, un ir paredzams, ka jau nākamgad pašvaldību konkurence nostādīs uzņēmējus vēl nelabvēlīgākā situācijā. Nereti svarīgs ir arī attiek­smes jautājums. Uzņēmēji liecina par gadījumiem, kad atbalsta vietā notiek represijas, draudi, šķēršļi uzņēmējdarbībai. Šādu gadījumu ir pietiekami daudz, lai secinātu, ka kļūda ir sistēmā, kas ļauj cilvēciskajam faktoram un nekompetencei negatīvi ietekmēt dzīvi, uzņēmējdarbību un labklājību reģionos,» saka Latvijas Lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» prezidente Asnāte Ziemele.
Lauku tūrismā strādājošie izdarījuši secinājumus, ka pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā neliecina par stratēģisku domāšanu novada attīstībai. Uzņēmēji teic, ka pašvaldību un valsts finansētas iestādes nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja tas ir pretēji, tad tā ir pretvalstiska rīcība, tuvredzība — zāģē zaru, uz kura paši sēž. Žēl, ka bieži pašvaldības nemaz neizprot savas rīcības sekas un domā, ka dara to labāko, lai atbalstītu uzņēmējus. Daļai pašvaldībā strādājošo tiešām jūk šīs robežas, kur ar budžeta līdzekļiem un nodokļu maksātāju naudu notiek iejaukšanās privātā uzņēmējdarbībā, kurā tomēr darbojas pavisam citi aprites un konkurences principi. Diemžēl arī sabiedrība nereti priecājas, ka pakalpojums ir aizsniedzams un lētāks, nesaprotot, ka paši piemaksā par šo pakalpojumu savas veselības aprūpes, izglītības vai citas sociālās nodrošinātības vietā.
Uzņēmēji aicinās vietvaras uz diskusiju
Lai risinātu radušos situāciju, uzņēmēji vēlas sēsties pie sarunu galda ar visām iesaistītajām pusēm, panākot interešu izpratni, lai sāktu virzīt pozitīvas pārmaiņas šādos jautājumos:
• Aicināt Latvijas Pašvaldību savienību, atbildīgās ministrijas un konkrētas pašvaldības uz dialogu par nevienlīdzīgas konkurences izbeigšanu.
• Lai nodrošinātu nevienlīdzīgas konkurences izbeigšanu, aicinām pašvaldības iepazīt un analizēt jau esošos pozitīvos privātās—publiskās partnerības piemērus gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai, uz tiem balstoties, varētu risināt konkrētas situācijas un pārņemt labu praksi.
• Lūdzam godīgas konkurences nodrošināšanai Ministru kabineta aktīvu atbalstu. Aicinām Vides un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt vadlīnijas, kuras nosaka pašvaldības tiesības un atbildību, iesaistoties konkurencē ar pašvaldības teritorijā strādājošiem uzņēmējiem.
• Šo problēmu nerisināšanas vai nepietiekami aktīvas rīcības gadījumā no pašvaldību un valsts institūciju puses uzņēmēji ir gatavi vērsties Eiropas Komisijā, informējot par negodīgas konkurences veicināšanu Latvijā, tai skaitā par saņemtajiem Eiropas Savienības līdzekļiem.
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» prezidente A. Ziemele «Talsu Vēstīm» atklāj, ka arī no Rojas un Talsu novadā esošiem tūrisma uzņēmējiem šajā jautājumā saņemtas sūdzības. Talsu novadā tā esot vairāk pašvaldības attieksme pret uzņēmējiem, neieinteresētība, kā arī pašvaldības piedāvātās naktsmītnes muižās, kas konkurējot ar privātajiem tūrisma jomā strādājošajiem. Rojas novadā attieksme pret vietējiem tūrisma uzņēmējiem ir pretimnākošāka, jo tajos ieklausoties, bet tāpat pašvaldības rīkotie pasākumi konkurējot ar privātajiem uzņēmējiem, kuri vairs pasākumus nerīkojot. Savukārt sūdzības no Dundagas un Mērsraga novada tūrisma uzņēmējiem nav saņemtas.
Naktsmītnes Dundagas pilī un piekrastes stāvlaukumi
Dundagas novadā naktsmītnes un telpu (zāļu) noma pašvaldības apsaimniekotajā īpašumā pieejama Dundagas kultūras pilī. Vērtējot šo situāciju, pils vadītāja Baiba Dūda teic: «Ja «Lauku ceļotājs» ir izvirzījis šādu tēmu kā problēmu, tam noteikti ir pamats. Nevaru atbildēt par visām pašvaldībām, situācija, visticamāk, ir dažāda. Dundagas pils jauniešu mītne, viesnīca, savulaik izveidota, lai izmitinātu Dundagas vidusskolas audzēkņus, kuri mācās Dundagas vidusskolā, bet dzīvo attālināti no Dundagas pagasta. Tāda pamatfunkcija ir palikusi līdz šim brīdim. Ar to tiek atbalstīta arī izglītības funkcija. Lai nodrošinātu šādu iespēju, pašvaldība tērē tam finanšu un cilvēkresursus. Līdz ar to tiek piedāvāts no funkcijas izrietošs pakalpojums — naktsmītne viesiem. Cena tiek aprēķināta, iekļaujot visas izmaksas, kas nebūt nav mazākas par uzņēmēju izmaksām. Arī pakalpojumu tirgū Dundagas pils sniegtie pakalpojumi nav lētāki. Ir uzņēmēji, kuri piedāvā lētākas naktsmītnes vai līdzvērtīgā cenā, iekļaujot arī brokastis. Dundagas pils nestrādā kā klasiska viesnīca. Jāteic gan, ka pagaidām šajā pusē nav naktsmītnes, kas var izmitināt tik lielu skaitu gulētāju, tāpēc arī tūristi dažkārt izvēlas iespēju nakšņot pilī. Tāpat arī nav informācijas, ka kāds uzņēmējs varētu izmitināt radošās nometnes bērniem. Šādu nometņu galaprodukts ir kvalitatīvs kultūras pasākums, kas tiek piedāvāts arī iedzīvotājiem. Dundagas kultūras pils atbildība ir pils apsaimniekošana un lietderīga izmantošana. Pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis. Tam jābūt pieejamam un atvērtam apmeklētājiem. Piedāvātā telpu noma noteikti nav lētāka par uzņēmēju radītiem un piedāvātiem pakalpojumiem Dundagas novadā. Un tā nav arī iestādes pamatdarbība.
Dundagas pils ir īpašs objekts, kultūras mantojums, par kuru allaž būs interese viesiem. Līdz ar to viens no uzdevumiem ir sniegt maksimālu informāciju par tūrisma pakalpojumiem Dundagas novadā, ko arī darām gan tūrisma centrā, gan atbildot uz telefona zvaniem vai e-pastiem. Kā pašvaldības iestāde esam atvērti sadarbības modeļiem ar uzņēmējiem. Ir bijuši veiksmīgāki un neveiksmīgāki sadarbības modeļi gan attiecībā uz pils telpu izmantošanu (nodošanu nomā), gan veidojot dažādus kultūras un tūrisma pasākumus. Šobrīd tiek plānoti turpmākie veiksmīgie sadarbības modeļi amatnieku un mājražotāju produkcijas popularizēšanai, ēdināšanas pakalpojuma izveidei, lai sekmētu uzņēmējdarbību Dundagas novadā.»
Kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Kolkā Dženeta Marinska teic, ka pašvaldības iejaukšanos vietējā uzņēmējdarbībā nejūt. «Viesi, kas vēlas apmesties «Ūšos», mūs atrod paši. Jādomā būtu par stāvlaukumiem jūras tuvumā. Tur ir iespēja piestāt arī kemperiem un uzturēties neierobežotu laiku. Noteikumu, kas viņiem ierobežotu uzturēšanos, nav. Tā kā ir tūrisma uzņēmēji, tai skaitā es, kas piedāvā kemperu vietas, tas var ietekmēt atbraucēja izvēli, vai viņš izvēlēsies pie mums atbraukt vai palikt šajā laukumā,» saka uzņēmēja.
«Lauku ceļotāja» prezidente A. Ziemele teic: katrs no gadījumiem pašvaldībām būtu jāizvērtē un arī jāskatās, vai, piedāvājot kādus pakalpojumu, tie nekonkurē ar vietējiem uzņēmējiem, kas jau tādu vai ko līdzīgu piedāvā.