Veido, veido, izveido?

Viedokļi

Kopš 13. Saeimas vēlēšanām ir pagājuši divi mēneši. 6. oktobrī Latvijas pilsoņi devās pie vēlēšanu urnām un izvēlējās diezgan sadrumstalotu 13. Saeimas sastāvu. Tā darbu ir sākusi, bet jauno valdību gan vēl nav apstiprinājusi. Nav pieņemts arī nākamā gada valsts budžets, kas raisa bažas, kā dzīvosim tālāk. To atzinis arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, sakot, ka jaunā valdība pēc iespējas ātrāk būtu jāapstiprina. Tad nākamā gada budžetu, ja tajā nebūs būtisku izmaiņu, varētu pieņemt 40 līdz 45 dienās. Valsts budžetam Saeimā vajadzēja būt 20. novembrī. Tāpēc par visiem labākajiem plāniem un iecerēm šogad to vairs nevarēs izskatīt un apstiprināt. Turklāt pēc pirmā lasījuma budžets būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tāpēc, visticamāk, 2019. gadā paredzētās jaunās ieceres janvārī spēkā vēl nestāsies.
Ja atminas pirms četriem gadiem notikušo, kad vēlējām 12. Saeimu, toreiz valdību izveidoja un apstiprināja ātri, jo tās vadības grožus turpināja turēt Laimdota Straujuma. 4. oktobrī notika Saeimas vēlēšanas, 4. novembrī tā sanāca uz sēdi un 5. novembrī apstiprināja valdību. Tās darbības virsmērķis bija cilvēku labklājības veicināšana.
Laiks rit, un pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma Jaunās konservatīvās partijas pārstāvim Jānim Bordānam sastādīt valdību Prezidents Raimonds Vējonis nākamo aicināja Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», cerot rezultātu sagaidīt līdz 10. decembrim. Rindā vēl ir trešais — Artis Pabriks, ko pēc Saeimas vēlēšanām kā iespējamo kandidatūru valdības vadītāja amatam vērtēja Prezidents. Šī kandidāta pārstāvētais politiskais spēks kopš 4. decembra izslēgts no valdības sarunām, jo, pēc A. Gobzema teiktā, šai politiskajai apvienībai pielipis «valdības gāzēja vīruss». Iekšējā politiskā virtuve vārās ne pa jokam.
Saeimas vēlēšanās cilvēki nobalsoja par pārmaiņām. Pie varas četrus gadus esošajiem politiskajiem spēkiem, kas agrāk varēja lepoties ar pietiekami lielu atbalstu, tagad ir ko padomāt. Taču jaunajiem arī ir ko turēt. Redzams, ka pēc divu mēnešu pūliņiem, vienoties tie tā arī nespēj. Lai gan likumos nav noteikts, cik ilgi valdību var veidot, un nav norādīts termiņš, līdz kuram tā apstiprināma, tas liek par daudz ko domāt. Arī Prezidentam šajā situācijā būtu jāuzņemas atbildība un jāpārdomā, vai maz pēc vēlēšanām vajadzēja saukt trīs konkrētus uzvārdus, kuru partiju virzītos kandidātus viņš izvērtēs šim amatam. Iespējams, tā viņš vēlējās redzēt, vai Saeimā ievēlētās partijas spēj atrast vienotu valodu kopīgam darbam. Un, ja nu tagad nesanāk arī A. Gobzemam? Tad nākamais būs A. Pabriks? Un, ja arī tad vēl partijas nespēs vienoties. Ko tad? Būs jau 2019. gads, ko sagaidīsim bez apstiprināta budžeta un savstarpējās sarunās aizvadīta laika, kas nav nesis nekādus rezultātus.