«Mēs ar savu attieksmi pret sportu to esam pelnījuši»

Sports

Uzņēmuma «Ingrid D» vadītāja Jāņa Grahoļska ģimenē hokejs nav svešs. Tāpēc, kad parādījušās pirmās domas par multifunkcionālas halles nepieciešamību Talsos, viņš aktīvi iesaistījies šīs idejas attīstībā. Viņš uzskata: ar gadu desmitiem veidotām hokeja tradīcijām Talsos šādu būvi esam pelnījuši.
Vērtība — bērni
Uzņēmuma «Ingrid D» valdes priekšsēdētājs Jānis Grahoļskis teic, ka hokeju agrāk spēlējis pats, un tagad šai nodarbei nopietni pievērsies arī jaunākais dēls. Vecākais dēls hokeju beidza spēlēt 12 gados, jo tālāk Talsos virzība nebija iespējama, un tajā brīdī neko citu arī nav izvēlējušies. Jaunākajam dēlam drīz būs 14 gadu, un viņam spēle padodas.
«Šis ir viens no pēdējiem gadiem, varbūt vēl nākamais, kad viņš šeit var spēlēt. Ja redzam, ka bērnam ir perspektīva, tad darīsim visu, lai attīstība tālāk būtu. Neviena jauna ledus halle un labi izveidota sporta infrastruktūra neveido labu sportistu, bet tas attīstībai ir ļoti nozīmīgs pamats. Svarīga ir paša sportista attieksme, treneri un ieguldītais darbs. Esam paskatījušies, ka ir daudz zēnu, kas aizgājuši uz kaimiņpilsētām, vairāk uz Rīgu, un turpina spēlēt hokeju jau citā līmenī un ar citām iespējām. Tie ir vairāk nekā 30 jauniešu, un neviens no viņiem vairs nav Talsos. Tā ir tā rezultatīvā puse, ko gaidām no jaunajiem sportistiem.
Kas ir mūsu vērtības? Bērni. Mums viņiem būtu jādod iespēja atbilstoši 21. gadsimta iespējām nodarboties ar izvēlēto sporta veidu. Tāpēc lēnām virzām multifunkcionālā sporta kompleksa ieceri. Domāju, ka tas celtu mūsu iedzīvotāju pašapziņu, radītu piederību novadam. Vai mūsu hokejistiem, kuriem deg acis spēlē, ir jādzird, ka no viesu komandas kāds pasmīkņā par mūsu hokeja halli, sakot, vai viņiem tiešām šeit būs jāspēlē? Talsos laukums ir mazāks, kondensāts tek virsū un ledus kvalitāte ir tāda, kā ir. Ja katru vakaru trenējies mazā laukumā, izejot uz lielo, tā ir pilnīgi cita situācija. Taču ir prieks, ka mums vispār ir šāda ledus halle, kur trenēties no mazotnes. Lielu ieguldījumu tās izveidošanā un attīstībā devis Imants Ziediņš. Ir jābūt drosmīgiem un jāiet uz priekšu. Jaunais projekts (peldbaseins un hokeja halle) nav pašmērķis, un ir ļoti daudz aspektu, kāpēc tam ir jābūt — bērnu nākotne, energoefektivitāte, pašapziņa, lepošanās. Ne jau naudā ir tā būtiskā nozīme, bet rezultātā, ko varam un uzdrošināmies sasniegt. Tas ir pamats, uz kā viss attīstītos. Ja ir vēlme nodarboties ar ledus sportu, ir jābūt infrastruktūrai un ekipējumam. Mēs ar savu attieksmi pret sportu Talsos to esam pelnījuši. Par peldēšanas apmācībām runā jau 25 gadus, bet neviens nevar mietu iespraust zemē, un pateikt, kur peldbaseinu būvēt. Citu valstu pieredze rāda, ka šāda piedāvājuma esamību cilvēki labprāt izmanto un ir laimīgi, ka var sportot un uzturēt sevi formā,» pārdomās dalās J. Grahoļskis.
Ledus halles cēla bez tradīcijām
Hokeja cilvēkiem tas nav tikai hokejs, bet pat reliģija, sarunu turpina J. Grahoļskis. Un to, kas notiekot hokeja pasaulē, Talsu līdzjutējos un sportistos, no malas, iespējams, neesot tik vienkārši novērtēt un saprast. Hokeja tradīcijas Talsos ir vērtība, ko bieži vien īsti neapzināmies. «Es nenoliedzu nevienu citu sporta veidu, jo arī tos atbalstu, bet hokejam Talsos ir primārā vieta,» viņš saka. Jautāts, kāpēc šo gadu laikā nav izdevies uzbūvēt mūsdienīgu, modernu būvi, kur šīs iespējas būtu, bet citiem novadiem šādas ledus halles ir, viņš teic, ka citās pilsētās redzams, ka veidojas sporta infrastruktūras attīstība. Talsos tāda neveidojas. Taču citās pilsētās ledus halles sacēla bez tradīcijām. Talsos ir citādāk, jo hokeja tradīcijas veidojušās gadu desmitus. «Jāizvērtē, kur mēs ieguldām eiro — divos, divos simtos vai divos tūkstošos iedzīvotāju. Būšu skarbs, bet uzskatu, ka tās ir bailes, ka neizdosies. Vajadzīga uzdrīkstēšanās. Jāsaprot, ka mūsdienās nevaram iztikt bez moderno tehnoloģiju ieviešanas dzīvē, vai tas ir sports vai uzņēmējdarbība, veidot attīstību un būt konkurētspējīgi. Zaudējam konkurētspēju kā novads. Un tas notiek ļoti strauji. Es negribu teikt neko sliktu, bet, iespējams, arī deputāti to nav redzējuši. Viņi nobalsoja, ka Talsos ir nepieciešams peldbaseins un ledus halle. Es redzēju, kāds bija balsojums. Divas trešdaļas atbalsta bija apstākļu sakritības rezultātā, jo neviens nevarēja pateikt «nē» iedzīvotājiem. Par tālāko virzību būs ļoti liela cīņa. Neviens deputāts pēc balsojuma arī nav zvanījis un interesējies, kā iniciatīvas grupai sokas ar šīs idejas tālāku virzību, piedāvātu kādus resursus. Mums šobrīd nav tāda objekta, ko kā novadam ar sporta tradīcijām parādīt citiem. Tāds varētu būt šis multifukcionālais sporta komplekss. Pieļauju, ka tā būtu motivācija daļai cilvēku palikt, neaizbraukt un kādam arī atgriezties,» domā J. Grahoļskis.
Iespēja būt priekšā
Tas, ka Talsos lielu objektu atjaunošana un būvniecība neiztiek bez grūtībām, pēdējo gadu laikā ne mazums novērots. Ilgie procesi, kas saistīti ar jaunās bibliotēkas būvniecību, tirgus atjaunošanas projekts to apliecina. Arī multifunkcionālā centra tapšana nebūs viegla. «Esam mazs novads. Domē ir 17 deputāti un šeit, Talsos, par saimnieciskajiem jautājumiem tie taisa lielo politiku. Tāpēc arī lietas virzās tik lēni uz priekšu. Peldēšanas tradīcijas mums ir tuvu nullei. Cik jauniešu tās apgūst dīķos un ezeros! Šīs tradīcijas ir jākultivē! Iespējams, pirmajos gados baseinā nebūs tik liela pieplūduma, bet, stratēģiski domājot, mums šī peldēšanas kultūra ir jāveido. Ja šāds piedāvājums būtu, pieļauju, ka tā arī veidotos. Tradīcijas un attieksmi mēs nevaram nopirkt ne par kādu naudu.
Hokeja tradīcija Talsos ir veidojusies gadu desmitiem, un mūsu pienākums ir to saglabāt un attīstīt. Man uzņēmumā darbiniekiem ir jānodrošina pienācīgi darba apstākļi, jānomaksā nodokļi… Tad, kad viņi aiziet no darba, ir ģimene, bet starp ģimeni un uzņēmumu — pašvaldība. Tanī vietā pašlaik ir zināms tukšums. Bet ļoti labi. Mēs šobrīd varam celt vismodernāko, visenergoefektivāko sporta infrastruktūru un būsim priekšā visiem, kas to jau uzbūvējuši!» saka J. Grahoļskis.
Pašlaik Talsu novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa strādā pie tehniski ekonomiskā pamatojuma izveides, vietas un tehnoloģiju izvēles, darba uzdevuma minētajam kompleksam. «Strādājam ļoti daudz sabiedriskā kārtā un ceram, ka sagatavosim dokumentu paketi tik tālu, lai šo ieceri īstenotu. Šobrīd bumba ir mūsu pusē. Mums ir jādabū maksimāli lielāks efekts no šīs būves, lai ap to veidotos arī ekonomiskā rosība. Pats galvenais 21. gadsimtā ir cilvēku izjūtas, ko varam gūt strādājot, esot ģimenē un pavadot brīvo laiku. Tāpēc domāju, ka Talsi šādu kompleksu ir pelnījuši,» teic uzņēmējs.