Vairāk audzē aitas, mājputnus un bites, samazinās slaucamo govju skaits

Lauksaimniecība

Par to, cik lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu, bišu un citu dzīvnieku audzē mūsu pusē, ikviens var pārliecināties Lauksaimniecības datu centrā pieejamajā datu bāzē. Šoreiz salīdzinājām pieejamos datus, ko publicējām «Talsu Vēstīs» 2011. gada 16. jūnijā, un datus par 2018. gada 1. jūliju. Tie rāda, ka mūsu pusē pieaudzis aitu, mājputnu un bišu saimju, bet samazinājies slaucamo govju skaits.
Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava skaidro, ka tā tas arī esot, šo gadu laikā slaucamo govju skaits samazinājies. Mūsu pusē nesen viena liela piena lopkopības saimniecība izbeidza darbību, un tam iemesli bija dažādi. Darbību pārtraukušas arī mazās saimniecības, kurās bija pāris slaucamo govju. Pārējās cenšas dzīvot, lai gan situācija nav viegla. Šogad lielais karstums ietekmējis piena lopkopību, jo savāktās barības daudzums un arī tā kvalitāte neesot tik laba. Tas ietekmē piena daudzumu un kvalitāti. Savukārt no pieteiktajiem un īstenotajiem projektiem, kur piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, redzams, ka vairāki pretendenti pēdējos gados attīsta putnkopību un izvēlas turēt bišu saimes.
To, ka situācija ir sarežģīta visā lauksaimniecības nozarē, pauž Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļas lauku attīstības speciāliste Lita Jēce. Pašlaik viņa apkopojusi statistiku par augkopības saimniecībām un decembrī uzrunās lopkopības saimniecības. Taču jau tagad no lauksaimnieku teiktā secināts, ka tie piesardzīgi runā par attīstību. Smags šis gads bijis graudkopjiem, kas lielā sausuma dēļ nenovāca iecerēto ražu.
Viņa piekrīt statistikā redzamajam, ka slaucamo govju skaits mūsu pusē šo gadu laikā ir samazinājies. Lopkopības saimniecībām arvien aktuālāka kļūst prasība pēc mēslu krātuvēm, un to izbūves izmaksas ir pietiekami lielas, tāpēc saimniecības domā, kā darboties tālāk. Šovasar karstais laiks nav ļāvis savākt arī pietiekamu barības daudzumu, siens pašlaik maksā ļoti dārgi, zemes nomas maksa palielinās un ir pietiekami augsta, piena cena piedzīvojusi lielas svārstības, un ir citi faktori, kas ietekmējuši lēmumu samazināt slaucamo govju skaitu.
Jautāta, kā vērtē situāciju, ka novados palielinājies mājputnu, bišu saimju un aitu skaits, viņa teic, ka arī šajās jomās strādājošie neko labu nesakot. Līdz ar karsto un sauso laiku medus šogad ir vairāk, bet, vai visiem izdodas to arī par labu cenu pārdot, pārliecības neesot. Arī aitkopji teikuši, ka pieprasījums pēc aitas gaļas nav liels un labu cenu par to dabūt grūti. Interese par aitas vilnu ir maza. Novērots, ka lauku sētās arvien vairāk cilvēku izvēlas turēt mājputnus, vispirms jau pašu vajadzībām, ja izdodas un produkcijas ir vairāk — arī pārdod. Taču tās nav vietas tuvākajā apkaimē, bet gan Pierīgas rajons, kur cilvēku ir vairāk un pirkstpsēja lielāka, uzskata lauku attīstības speciāliste.