Talsu fotoklubs atklāj izstādi «Atvērt pēc 100 gadiem»

Kultūra

Radošās sētas pirmajā stāvā līdz pat decembra beigām apskatāma Talsu fotokluba izstāde «Atvērt pēc 100 gadiem».
«Izstādes koncepts bija bildēt šodien visparastākās lietas, kas ir mums apkārt, cerībā, ka fotoattēlus būs interesanti apskatīt gan šodien, gan padomāt par to, vai šīs lietas un pasaule būs tāda pati pēc simts gadiem,» 17. novembrī, Latvijas simtās dzimšanas dienas priekšvakarā, izstādes atklāšanas pasākuma apmeklētājiem sacīja Talsu fotokluba vadītājs un fotogrāfs Uldis Balga. «Tas ir tāpat kā pieminekļa pakājē iemūrēt kapsulu. Tajā parasti iekšā ir kāds raksts, kuru nolasa visai publikai priekšā, tad to aiztaisa ciet un iemūrē pieminekļa pamatnē. Tāpat mēs šobrīd apskatām to, ko fotogrāfi ir dokumentējuši šodien un nākamā apskate notiks pēc simts gadiem. Mēs fantazējām par to, kā tas būs iespējams digitālajā laikmetā,» skaidroja U. Balga.
Viņš arī pastāstīja, ka fotogrāfijas, kas izgatavotas klasiskā veidā ar fotogrāfiskās filmas palīdzību, ir ilgmūžīgas. Tāpēc visiem autoriem, kas piedalās šajā izstādē, bija uzdevums fotografēt ar filmiņu. Bildes gan autori varēja izgatavot, kā nu katrs vēlējās. Vai nu tās printējot digitālā veidā, vai arī izmantot klasisko ķīmisko procesu laboratorijas sarkanajā gaismā. Izejmateriāls visiem bijis viens — foto negatīvs.
«Tieši negatīvs būs tas, kas glabās šo informāciju simts un vairāk gadu. Kad izstāde noslēgsies nākamā gada februārī, šie negatīvi ar aprakstiem tiks nodoti glabāšanai Talsu novada muzejā. Situācija ir tāda, ka digitālās tehnoloģijas attīstības straujajā gaitā mēs pazaudējam iespēju apskatīt failus, kas ir kaut kādā veidā ierakstīti kādā datu nesējā vai krātuvē pirms kāda laika. Toties foto negatīvus ir iespējams apskatīt vienmēr, kad ir gaisma, saule vai elektriskā lampa, un no tiem iespējams izgatavot jaunas fotogrāfijas,» U. Balga skaidroja.
Viņš atzina, ka izstāde vienlaikus ir arī dāvana Latvijas divsimt gadu jubilejā. «Mēs, fotokluba dalībnieki, visi ticam, ka būs Latvija, ka būs latvieši. Ka būs cilvēki, kam šīs lietas joprojām interesēs un būs svarīgas,» U. Balga smaidot piebilda.
Katrs fotogrāfs savas fotogrāfijas ir papildinājis ar nelielu eseju, kurā viņš pastāsta par izvēlēto tēmu. Tās autori izvēlējušies ļoti dažādas. Fotogrāfs Jānis Priedītis, piemēram, izvēlējies biškopības tēmu. «Biškopība ir tā nozare, kurā nav zināms, kā tā nākamo simts gadu laikā attīstīsies. Šobrīd vecais inventārs un darba metodes mijas ar jaunajām,» J. Priedītis skaidroja klātesošajiem.
Savukārt Ilgoni Grosvaldu uzrunājusi tēma par informācijas nesējiem un ierīcēm. «Mans darbs bija par to, kādā veidā mēs šodien lietojam dažādus informatīvus pareģus — displejus, telefonus, pulksteņus. Ja agrāk autobusu pieturās atradās metāla plāksnītes ar autobusu maršrutiem, tad šobrīd mēs redzam spožus tablo, kur informācija visu laiku mainās un tiek atjaunota. Tas mums šodien šķiet normāli un moderni, bet pēc simts gadiem tas tā vairs noteikti nebūs,» stāstīja I. Grosvalds.
U. Balga savās fotogrāfijās izvēlējies atspoguļot Talsu benzīntankus. «Benzīns, benzīntanki un dzinēji ir lietas, kas ir lielu pārmaiņu priekšā. Benzīnu ražo no naftas, tā atrodas zemē un tā neatjaunojas. Jau tagad cilvēce meklē izeju no šīs iespējamās krīzes. Arī Talsos ir atvērtas divas elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas. Fotografējot gan pamanīju un fotogrāfijā iemūžināju, ka elektriskā kontakta jeb uzlādes pistoles vietā zirneklis bija ieaudis tīklu, kas liecina vien par to, ka elektrmobiļi Talsos nav vēl īpaši aktuāli, bet stacijas jau ir,» smejot sacīja U. Balga.