Lielākais ienaidnieks ir nezināšana

Viedokļi

Straujiem soļiem tuvojas jaunais gads. Kāds to ļoti gaida, cerot uz ko jaunu, labāku, kāds savukārt vēlas ilgāk pakavēties šajā gadā. Bet izmaiņas lielākā vai mazākā mērā nākamgad skars ikvienu, jo dzīve nestāv uz vietas. Mūsu, «Talsu Vēstu», tajā skaitā. Kā jau oktobra sākumā galvenais redaktors Eduards Juhņevičs informēja, nākamgad laikraksts iznāks divas reizes nedēļā. Jā, retāk, toties abas avīzes būs 12 lappušu biezas. Un ne jau tas ir galvenais. Būtiskākais, ka turpināsim strādāt un informēt iedzīvotājus par mūsu pusē notiekošo. Turklāt piedāvāsim jums, lasītāji, arī jaunas un interesantas rubrikas!
Nereti pieminu un atsaucos uz Džordža Orvela darbiem, jo tur ļoti precīzi atainoti procesi pasaulē, kas aktuāli joprojām. Piemēram, grāmatā «1984» aprakstītajā pasaulē nepastāv vārda un domas brīvība, oficiālā valoda ir jaunruna, un eksistē trīs pamatsaukļi: «Karš ir miers. Brīvība ir verdzība. Nezināšana ir spēks.» Un patiesi, nezināšana ir pats varenākais spēks, ko var izmantot gan vietvara, gan aiz stūra glūnošs ienaidnieks. Jo vairāk cilvēks zina un orientējas, jo mazāka iespēja ar viņu manipulēt. Un manipulēšanas iespēju mūsdienās ir atliku likām.
Mani dara bažīgu fakts, ka kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu un Krimas aneksijas 2014. gadā Latvija ir palikusi vienīgā no Baltijas valstīm, kur formālajā vispārējā izglītībā nav ieviesta medijpratība. Pētījumā, kas veikts pērn Latvijā, secināts: zināšanas, kuras bērni un pusaudži iegūst skolā un ko viņiem spēj sniegt vecāki, nav pietiekamas, lai attīstītu prasmes un iemaņas, kādas šobrīd nepieciešamas, lai droši un prasmīgi darbotos dažādās platformās digitālajā vidē. Skolā maz tiek mācīts tādu iemaņu, kas var būt noderīgas ikdienā interneta lietošanā, un gandrīz vispār netiek mācīta sociālo tīklu un dažādu citu platformu lietošana, kas aizņem nozīmīgu dzīves daļu. Pētījumā konstatēts, ka bērni un pusaudži nepietiekami apgūst zināšanas, kas saistītas ar dažādiem medijpratības aspektiem, tajā skaitā izpratni par mediju biznesa darbības pamatprincipiem un to finansēšanas modeļiem, tādas informācijas salīdzināšanu, kas iegūta dažādos avotos, viltus ziņu atpazīšanu. Domāju, ka to var attiecināt arī uz pieaugušajiem. Jāteic, tas ir ļoti biedējoši un bīstami. Diemžēl ir pat cilvēki, kuri nezina atšķirību starp mūsu laikrakstu «Talsu Vēstis» un pašvaldības informatīvo izdevumu «Talsu Novada Ziņas». Prātā nāk karikatūras, kas tika izplatītas pirmsvēlēšanu laikā: tajā attēlots politiķis, kurš čurā cilvēkam (vēlētājam) uz galvas un nopietnu, pārliecinošu seju saka, ka viņš nečurā šim iedzīvotājam uz galvas! Vai arī: blakus ļoti lielam grābeklim stāv divi vīri. Viens saka: «Bet viņi taču vēlreiz nekāps uz tik liela grābekļa!» Otrs atbild: «Un kā vēl kāps! Vajag tikai to labi izreklamēt!» Vai gribam būt kā paklausīgas marionetes, ar kurām manipulē visi, kam nav slinkuma? Cilvēki nedrīkst kļūt vieglprātīgi, jo medijpratība ir pamats intelektuālai un attīstītai sabiedrībai.
Zemais medijpratības līmenis un aizvien pieaugošais hibrīdkarš ir problēma visā pasaulē. Sāksim ar domāšanu, sekošanu līdzi un analizēšanu tepat mājās, reģionā. Lai nav tā, kā sacīja komponists, talsenieks Raimonds Tiguls, ka neatbalstīt un nelasīt vietējo laikrakstu, vienīgo neatkarīgo šīs puses ruporu, ir tas pats, kas neinteresēties un būt vienaldzīgam par mājās notiekošo. Pretējā gadījumā var sanākt, ka jādzīvo «1984» grāmatā aprakstītajā pasaulē, kur vēsture tiek pārrakstīta tā, lai izrādītos, ka Lielajam Brālim vienmēr bijusi taisnība; kur galvenais varonis Vinstons Smits ir ierēdnis Patiesības ministrijā, kurš nodarbojas ar vēstures pārrakstīšanu; kur cilvēkus kontrolē Domu policija.