Katram jājūtas līdzvērtīgam, nevis atšķirīgam un nesaprastam

Veselība

22. novembrī Kuldīgā Labklājības ministrijas komunikācijas kampaņā par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem «Cilvēks, nevis diagnoze» notika ekspertu diskusija. Tika apspriesta iedzīvotāju izpratne par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un iespējām viņu integrēšanai sabiedrībā.
Diskusiju apmeklēja arī sabilniece Inese Dragūne, kura ir resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem «Zelda» atbalsta persona Kurzemes reģionā. Viņa pastāstīja, ka pasākuma dalībniekiem bija iespēja saņemt informāciju no pieredzējušiem ekspertiem un praktiķiem, kuri runāja par to, cik nozīmīgs cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīvē ir un būs deinstitucionalizācijas plāns un tā ieviešana.
Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Sigita Rozentāle stāstījusi klātesošajiem par to, cik svarīgi ir ieviest sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Pakalpojumi jau esot, bet pagaidām tos saņem neliels skaits cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Ļoti svarīgi esot sniegt atbalstu, lai šie cilvēki nenonāktu institūcijās, un kā labu piemēru S. Rozentāle minējusi Liepājā un citur Kurzemē — Talsu un Dundagas novadā — īstenoto iespēju saņemt atbalsta personas pakalpojumu.
Projekta «Kurzeme visiem» vadītāja Inga Kalniņa paudusi, ka ir svarīgi saprast, kāda ir situācija, proti — Kurzemes reģionā ir vairāk nekā 12 000 cilvēku ar dažādiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem, bet aptuveni 3000 — ar prognozējamo invaliditāti. Aptaujājot sociālos darbiniekus, saņemta informācija, ka ap 300 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem varētu nonākt institūcijā, jo pasliktinās viņu veselība, bet radinieku zaudējuma vai aizņemtības rezultātā šiem cilvēkiem netiek nodrošināta veselības aprūpe. Šādā situācijā iespējamie risinājumi saistīti ar nepieciešamību attīstīt pakalpojumus mājās, izmantot atelpas brīža pakalpojumu, izmantot nodarbinātības veicināšanas pasākumus un veicināt veselības aprūpes pieejamību. Pagaidām noskaidrots, ka 150 cilvēkiem Kurzemē nepieciešami grupu dzīvokļi, bet 191 cilvēkam — dienas aprūpes centra pakalpojums. Dažas pašvaldības esot motivētas ieviest vajadzīgos pakalpojumus, bet citas — ne. Arī sabiedrībā kopumā izpratne par šādu problēmu risināšanu esot dažāda. Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece piekritusi, ka gadījumos, kad cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem atgriežas sabiedrībā, ne vienmēr viņš tiek pieņemts.
Ne formāli, bet profesionāli
Liepājas dienas centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem vadītāja Maija Agatina norādījusi uz dažādām nepilnībām deinstitucionalizācijas plānā, piemēram, rodoties jautājums, vai nepieciešamos pakalpojumus būs iespējams nodrošināt visiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (pagaidām tas neizdodoties, esot rindas, telpu trūkums). Tāpat jāņem vērā, ka ne visi vēlas, lai viņus izvērtē, tāpat kā ne visi vēlas atrasties dienas centros.
Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām «Cimdiņš» valdes locekle Ieva Sāmīte-Cērpa uzsvērusi, ka ir jādomā par to, kas darāms, lai tagadējie bērni ar garīga rakstura traucējumiem nenonāktu institūcijās. Viņa spriedusi, ka neviena ģimene labprātīgi neievieto bērnus aprūpes centros, tomēr ģimenēm nepieciešams atbalsts. I. Sāmīte-Cērpa brīdinājusi, ka jābūt uzmanīgiem cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem izvērtēšanas procesā, jo jāzina, vai cilvēki, kuriem uzdod jautājumus, izprot jautāto. Tas nedrīkstētu notikt formāli, diemžēl iepirkumos uz pakalpojuma sniegšanu uzvarot lētākais, bet ne profesionālākais piedāvājums, kamēr patiesībā svarīgāka būtu pakalpojuma kvalitāte. I. Sāmīte-Cērpa arī runājusi par to, ka nepieciešams izglītot sabiedrību, lai tā nedarītu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vietā to, ko viņi patiesībā spēj paveikt paši. Kopīgi ticis secināts, ka ir būtiski šādus cilvēkus integrēt sabiedrībā jau no bērnudārza vecuma, neizstumt no pārējo cilvēku loka, nesūtīt uz speciālām skolām, bet informēt sabiedrību par pieejamību atbalsta grupām, izglītot ģimenes ārstus un izglītības iestāžu darbiniekus. Protams, neesot noslēpums, ka reālajā dzīvē jāsaskaras ar dažādiem sarežģījumiem — kāds klātesošais minējis gadījumu, kad cilvēks, kurš ilgstoši dzīvojis institūcijā, tagad vēlas dzīvot ārpus tās viena vienīga iemesla dēļ: lai tūlīt nodzertu savu invaliditātes pabalstu… Ar šādām personām ir sarežģīti veidot sadarbību un piedāvāt pakalpojumus.
Apzināties katra vērtību
«Man, apmeklējot šo pasākumu, patika izteiktās atziņas, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejamajiem pakalpojumiem jāatrodas tepat, kur arī tiek piedāvāti dažādi citi pakalpojumi. Nedrīkst pieļaut segregāciju. Turpināsim darbu ar speciālistiem, lai cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem tiktu vērtēts kā līdzvērtīgs sabiedrībā, būtu iesaistījies, nevis atšķirīgs, citāds un nesaprasts. Sapratni nevar iemācīt tikai citi. Sapratne ir katra darbs ar sevi — vai tu gribi ieklausīties un saprast, vai arī dzīvosi kā tumsā, neredzot, ka esam maza valsts un katrs cilvēks, uzsveru — KATRS —, ir milzīga vērtība,» ir pārliecināta Inese Dragūne.