Jauna mājvieta kooperatīva «Dundaga» veikalam

Uzņēmējdarbība

Agrākajā piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvās sabiedrības «Dundaga» tirdzniecības vietā Dundagā, tagad valda klusums, jo veikals no 20. novembra pārcelts uz jaunām telpām Pils ielā. Par to, kā kooperatīvam klājas, sarunā ar tā vadītāju Gunti Pirvitu.
Veikalu pašu saražotajai produkcijai Dundagas pienotavas telpās atvēra 90. gadu vidū, un tā tas darbojies līdz pat šī gada 20. novembrim. Agrāko atrašanās vietu vietējie zinājuši labi, arī iebraucējiem tā nav bijusi sveša. Tā arī bijusi pirmā tirdzniecības vieta kooperatīvam, bet tagad tādas ārpus novada robežām ir vairākas.
Pēc pārcelšanās uz jaunajām telpām Pils ielā veikala pārdevēja Guna Grundberga teic, ka ir tādi, kas jo­projām mērojot sen zināmo ceļu uz piena pārstrādes uzņēmumu. No viņas arī uzzinu, ka cilvēki šad un tad ierosinājuši, ka izdevīgāka būtu veikala atrašanās centrā. Arī ierobežotā telpu platība likusi domāt par citām iespējām. Lai gan jaunās telpas ir plašākas, vēl jādomā, kā popularizēt kooperatīvā ražoto. «Par idejām skaļi nerunā,» saka tā vadītājs Guntis Pirvits. «Kāpēc mums neparādīt, kā Dundagā top «Jāņu siers», kas ir iekļauts garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrā, un vēl citi produkti, ar ko lepojamies. Iespēju ir daudz, kā to izdarīt,» viņš saka.
Jautāti, kas ir pircēju vidū iecienītākie piena produkti, pārdevēja G. Grundberga teic, ka tas ir sviests, skābais krējums, biezpiens un piens. Vasarā vairāk pērkot arī sierus. Šīs vasaras sākumā kooperatīvs pārdošanā laidis arī jaunu produktu — smērsieriņu ar papriku un zaļumu garšu. Pircēju vidū tas jau pamanīts un atzinīgi novērtēts.
Atkarībā no ražotās produkcijas dienā vidēji uzņēmums pārstrādā ap 20 tonnām piena. Ir brīži, kad visu iepirkto pienu nepārstrādā, bet daļu vājpiena un piena nākas pārdot tālāk. Raksturīgi, ka ziemas mēnešos piena apjoms samazinās, un tāpēc visu iepirkto cenšas pārstrādāt uz vietas. Jautāts, vai un kā šī gada karstais laiks ietekmējis tos, kas piegādā vērtīgo izejvielu, G. Pirvits teic, ka piena daudzums pārstrādei pietiekot. Taču cilvēkos jūtamas bažas par daudzām lietām. Ir tādas saimniecības, kas samazina slaucamo govju skaitu, jo nespēja savākt vajadzīgo barības daudzumu ziemai. Ir tādas, kas beigušas darbību, un tā iemesls nav bijis tikai sausums. Valsts uz to savā ziņā vedina ar biežo izmaiņu veikšanu likumos un normatīvajos aktos. Nodokļu reformā ir labas lietas un ir tādas, kas daudziem ir neskaidras, un uzņēmējam nākas skaidrot, kāpēc, veicot vienādu darbu, atalgojums var atšķirties. Tāpat ir ar kases aparātu maiņu. Tā ir ierīce, ar ko uzņēmums peļņu negūst, bet tai pašā laikā iegulda pietiekami lielus līdzekļus, lai to varētu izmantot. Biežo likumu un noteikumu maiņu dēļ tas prasa arī zināmus finansiālus ieguldījumus no uzņēmēja. Nevar noteikumus mainīt tikai mainīšanas pēc, kaut kādai stabilitātei arī ir jābūt,» saka kooperatīva vadītājs.
Viņš gaida, kāda būs nākamā valdība, un cer, ka tās pieņemtie lēmumi nesīs stabilitāti uzņēmējiem. «Jaunā valdība ir vajadzīga, lai saprastu, kā darboties tālāk. Nepieciešama stabilitāte gan mums, gan piena ražotājiem. Līdz šim viss ir bijis mainīgā procesā, un skumjākais tajā, ka tas prasa pietiekami lielas finanses no uzņēmējiem.» Cilvēku arī paliek mazāk ne tikai Dundagā, bet valstī kopumā, un ir grūti atrast labus, atbildīgus darbiniekus. To jūtot arī ražotnē. «Pieņemtie likumi ir darbinieku pusē. Cilvēki pieraduši, ka viņiem ir tiesības, bet par pienākumiem aizmirst. Darbiniekiem ir tiesības pamest visu un nekāda atbildība viņam par to nepienākas. Priecājos par tiem, kas strādā pie mums un atbildīgi veic uzticētos pienākumus,» saka G. Pirvits.