«Bijām tādi, kādi esam, un izrādījāmies gana labi»

Uzņēmējdarbība

Piektdien, 23. novembrī, Rīgā Valsts valodas centrs akcijas «Latviešu valodai draudzīga vide» noslēgumā jau septīto reizi sumināja apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kuri vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības, kas saistītas ar valsts valodas izmantošanu. Apbalvojumu saņēma arī Zanes un Agra Bārbalu lolojums — kafejnīca un viesnīca «Kuršu krogs» Lībagu pagastā.
«Mums par lielu pārsteigumu vienu dienu maijā «Kuršu krogā» ieradās Valsts valodas centra ekspertu komisija. Mēs pat nobijāmies, ka mums būs pārbaude! Bet tik pozitīvu pārbaudi vēl nebijām pieredzējuši,» smejoties atceras Z. Bārbale. Izrādās, dalībai konkursā «Kuršu krogu» pieteikusi Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, saimniekiem nemaz nezinot. Tālāk akcijai pieteiktos pretendentus vērtējusi Valsts valodas centra ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā. «Tika vērtēta ēdienkarte, nosaukums, tas, kādā valodā tiek runāts, kāda valoda ēdienkartē ir pirmā, kāda ir informācija, kas izvietota telpā, kā tas viss skan un izskatās — latviskās lietas un tradīcijas, kuras var krogā redzēt un novērtēt,» atklāj «Kuršu kroga» saimniece.
Komisiju veiksmīgi aizvadījuši, Zane un Agris par dalību konkursā piemirsuši, bet tad pienācis ielūgums uz apbalvošanas ceremoniju. To saņemot, viņi gan nav nojautuši, ka visi ielūgtie arī tiks apbalvoti. «Dalījām uzvaru ar tādiem smagsvariem kā Dikļu pils un Mazmežotnes muiža!» citus viesmīlības nozares laureātus atzinīgi vērtē Z. Bārbale. Laureātu vidū bijuši dažādi apkalpojošās sfēras uzņēmumi — veikali, kafejnīcas, restorāni, viesnīcas, aptiekas, frizētavas, kā arī tūrisma, interneta un pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi.
«Mēs ļoti lepojamies ar šādu godalgu, īpaši jau Latvijas simtgadē! Šajā laikā, kad par latviskumu domājam un runājam vairāk, tas rada sevišķi siltas izjūtas un šķiet patriotiski. Valsts svētku vēstījums ir «Es esmu Latvija», un ir prieks, ka Valsts valodas centrs mūs atzinis par gana latviskiem. Ir patīkami zināt, ka ar mums lepojas, un varam arī paši uz durvīm uzlīmēt zīmīti, kas liecina, ka te ir latviešu valodai draudzīga vide,» Z. Bārbale priecājas. Gandarījums par to esot arī tāpēc, ka nekas jau nav ticis mākslīgi radīts, kaut kā īpaši gatavojoties konkursam. «Tas bija viegli, jo notika dabiski. Mēs bijām tādi, kādi esam, un izrādījāmies gana labi,» palepojas Zane un Agris.
Veidojot «Kuršu krogu»
un izvēloties tā nosaukumu, abiem bijusi vēlēšanās šo vietu veidot latvisku. «Biju aizgājusi uz Talsu novada muzeju un interesējos par to, kas te agrāk ir bijis, tomēr šī vieta ir samērā jauna, tāpēc neko vēsturisku izmantot nevarējām. Gribējām būt pietiekami nozīmīgi ne tikai tiem, kuriem Kurzemē ir mājvieta, bet arī tiem, kuri uz šejieni brauc ciemos vai atpūsties. Izvēlējāmies nosaukumu «Kuršu krogs», jo gribējās uzsvērt, ka te ir Kurzeme. Šķita, ka tas visam, ko darām, piedod zināmu svaru. Pētīju arī vārda «krogs» nozīmi, vēsturisko izcelsmi, un sapratu, ka būtiskā ir atrašanās ceļa malā. Agrāk pie kroga piesēja zirgu, krogā paēda, atpūtās, izgulējās. Mēs esam pie lielā autoceļa, neesam nomaļus, tāpēc arī vārds «krogs» liekas atbilstošs. Mums jau patiešām arī «zirgu» te var «piesiet» un «pabarot» — tas īstenojies caur elektrouzlādes staciju!» Z. Bārbalei tālu nav jāmeklē līdzība ar agrākajiem laikiem.
Agris piebilst, ka apzināta bijusi arī izvēle neaprobežoties ar anglisko vārdu «hotel», izvietojot informatīvos uzrakstus uz «Kuršu kroga» jumta malas, bet tā vietā lietot vārdu «hotelis». Ārzemju viesi saprotot, ka šis vārds nozīmē tieši to pašu. Galu galā — jāatzīst vien godīgi, ka ārzemniekam pats nosaukums «Kuršu krogs» izrunāšanai ir gana izaicinošs, bet arī tam ir vien pakārtota nozīme.
«Veidojot «Kuršu krogu», mēs vispār nezinājām, ka ir šādi konkursi, tomēr ir patīkami, ja labas lietas pamana arī citi. Tev pasaka: «Paldies, ka jūs esat latviski!» Un tu tā padomā — tiešām! Iekšēji mums ir bijusi vēlme paust latviskumu, un citi ir to sajutuši, saredzējuši, sadzirdējuši. Neesam šai lietai piegājuši tematiski vai vēsturiski ar ratu rumbām un antīkiem priekšmetiem. Šis ir mūsdienīgs krogs, bet — mūsdienīgi latvisks krogs,» apliecina Z. Bārbale.