«Daru to, kas padodas»

Personības

Valsts pirmssvētku nedēļā un pēc tās daudz tiek runāts par cilvēkiem, kuri nes dzimtās vietas vārdu pasaulē un dod pienesumu arī vietai, no kuras nākuši. Par tādu noteikti var uzskatīt talsenieku Kristeru Hartmani. Viņš daudzu tūkstošu uzmanību interneta plašumos pirms pāris gadiem pievērsis savam talantam — bungu spēlei. Kristers apmāca citus, kuri vēlas šī mūzikas instrumenta spēli apgūt, un piedalās dažādos projektos muzicējot.
Pamanītais talants
«Esmu tīrs talsenieks,» sarunas sākumā saka bundzinieks Kristers Hartmanis. Talsos iets gan bērnudārzā, gan līdz devītajai klasei skolā. Pirmie četri gadi pavadīti Talsu sākumskolā, pēc tam sekojušas mācības Talsu Valsts ģimnāzijā. Jautāts, kāda bija viņa pirmā saskare ar mūziku, viņš teic, ka mazajā zēnā talantu pamanījuši pedagogi pirmsskolas izglītības iestādē «Pīlādzītis». «Man mūzika padevās labāk nekā pārējiem, un pedagogi mudināja vecākus bez ievērības to neatstāt. Ieteica, ka talants būtu attīstāms jau daudz nopietnākā līmenī. Šaubos, vai tolaik vecāki būtu aizdomājušies, ka mani jāsūta mūzikas skolā. Mums ģimenē neviens ar mūziku pirms tam tik cieši nebija saistīts. Tagad, pašam apmācot topošos bundziniekus Andžeja Grauda bungu skolā, redzu, kuram ir dotības un bungu spēlēšana padodas, kuram ne tik labi veicas. Bērnos to var īpaši labi redzēt. Prieks, ka pedagogi manī šo talantu pamanīja. Paldies viņiem par to!» teic Kristers.
Paralēli mācībām un mūzikas skolai Kristers aktīvi nodarbojies ar sportu, jo viņa ģimenei sportošana nav sveša. Viņš spēlējis florbolu, futbolu. Pienāca brīdis, kad bija jāizšķiras starp sportu un mūziku, jo visu paspēt vairs nevarēja. Jaunietis deva priekšroku mūzikai. «Neatminos, ko tolaik domāju, bet joprojām uzskatu, ka florbols nav sporta veids, ar ko šeit, Latvijā, varētu nopelnīt. Ja tolaik būtu izvēlējies sportu, iespējams, tajā vairs nebūtu un darītu kaut ko citu,» viņš saka.
Mūzikas skolā sitaminstrumentu klasē viņš mācījies sešus gadus. Sitaminstrumentu spēle zēnam padevusies, taču neiztika arī bez grūtībām. Tāda doma, ka varētu mācības mūzikas skolā pārtraukt un to arī izdarītu, gan viņam prātā nav bijusi. «Protams, bija savas grūtības un priekšmeti, kas nepatika. Nebiju no tiem centīgajiem skolēniem. Tai pašā laikā nekad nebija tā, ka nevarēju nospēlēt. Ja jutu, ka nemāku, iemācījos un nospēlēju. Nevajadzēja daudz laika, lai kaut ko jaunu apgūtu. Tie, kas mācību vielu iekaļ, daudz vairāk uzmanības pievērš tam, ko viņi dara. Es tādos gadījumos visam tā viegli pārpeldu pāri. Tā tas bija arī vēlāk, mācoties Ventspils mūzikas vidusskolā,» viņš atceras.
Talsos Kristers spēlējis arī jauniešu un lielajā orķestrī. Labus vārdus viņš saka par saviem pedagogiem. Lielu devumu muzikālajā attīstībā devis Rihards Zaļupe, pēc tam Artis Balmanis, kuri jaunajā censonī ielikuši labus pamatus tam, kāds Kristers ir šodien.
Pēc devītās klases pabeigšanas ceļš vedis uz Ventspili, lai Talsos apgūtās zināšanas attīstītu tur esošajā mūzikas vidusskolā. Daudzi tolaik ieteikuši mediņus vai Doma kora skolu. Kristers izvēlējies Ventspili. Par tur pavadīto laiku ir savs secinājums. «Ja es atskatos uz lietām, ir tādas, ko būtu darījis cītīgāk,» saka bundzinieks. «Kā jau teicu, šajā ziņā esmu viegli visam pārpeldējis pāri. To varēja redzēt pēdējā vidusskolas gadā. Tie, kuri atnāca kā nullītes un cītīgi mācījās, skolas beigšanas brīdī bija sasnieguši labu līmeni, salīdzinot ar tiem, kas atnāca jau ar kādām zināšanām. Kā jau katrā skolā ir savi plusi un mīnusi. Ja būtu otra iespēja, visticamāk, ka uz šo skolu neietu. Tur man pazuda disciplīna, jo nebija sevi jāpiespiež, lai kaut ko apgūtu. Ja pašam nav lielas apņēmības kaut ko darīt un mūzikas instrumentu spēle padodas, vidusskolā gadi paiet, neko nedarot. Taču nedomāju, ka būtu sastrādājis kaut ko nepareizu. Bungas spēlēju, to daru kopā ar pazīstamiem cilvēkiem…
Bez bungām nekādi
Tagad Kristers Rīgā, augstskolā RISEBA, apgūst audiovizuālo mediju jomu, un no mācībām brīvajā laikā šogad sācis apmācīt arī topošos bundziniekus Andžeja Grauda bungu skolā. «Varbūt kādam rodas jautājums, kāpēc tālāk nestudēju mūziku? Pašlaik esmu tajā dzīves posmā, kad vēlos izzināt citu jomu. Mani saista filmu industrija, video uzņemšana… Tā kā pats esmu veidojis bungu kaverversijas pasaulē zināmiem skaņdarbiem, šī joma man nav sveša,» skaidro Kristers. Trīs reizes nedēļā jaunietis mēro ceļu uz Andžeja Grauda bungu skolu, kur pasniedz bungu spēlēšanas nodarbības dažāda vecuma interesentiem. Skolā esot ap 400 skolēnu. Pirmdienās Kristers ir Siguldā, kur skolai ir filiāle. Tur nodarbības sākas divos pēcpusdienā un ilgst līdz deviņiem vakarā. «Lai gan nodarbības ir skaļas un pietiekami daudz darba stundu, man patīk tas, ko daru un mācu citiem. Cenšos nodarbības veidot tā, kā man patiktu, lai māca spēlēt bungas. Par pārsteigumu — pats daudz iemācos un izkopju savu talantu. Kad nodarbības beidzas, šad tad aizkavējos ilgāk, lai bungas uzspēlētu pēc savas sirds patikas. Dzīvojot dzīvoklī, to būtu diezgan problemātiski izdarīt. Laiks man ikdienā ir piepildīts. Tas sanāk gan skolai, gan mūzikai,» pastāsta talsenieks.
Nav daudz tādu vietu Latvijā,
no kurienes nāktu tik daudz pazīstamu mūziķu, komponistu, kā no Kurzemes mazpilsētas Talsiem. To sarunā apliecina arī Kristers. «No Talsiem nāk daudz labu mūziķu, sportistu. Varbūt mazajās pilsētās ir tas spēks. Cīņasspars, kaut ko radīt un sasniegt, ir lielāks. Rīdzinieki bieži teic, ka viņi visu zina un māk. Nekā nebija, viņi daudz ko nemāk un nezina,» smejoties teic jaunietis.
Viņš bungas spēlējis dažādos projektos, bet pie vērtīgākajiem noteikti pieskaita sadarbību ar komponistu Raimondu Tigulu un Gati Irbi jeb Gacho.­ R. Tigula radītā mūzika viņam nav sveša jau no mazotnes, bet, kad bijusi iespēja abiem kopā spēlēt Tiguļkalnā notiekošajā Ārpasaules mūzikas koncertā, sākumā rokas un kājas no uztraukuma trīcējušas. «Tas ir tas, kas aizrauj un ko vēlos darīt arī turpmāk, ja tāda iespēja būs. Kad pirmo reizi R. Tiguls mani aicināja piedalīties koncertā «Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā», ļoti novērtēju, ka man tāda iespēja tiek dota. Toreiz biju vairāk pārbijies un maz spēju izbaudīt, kas tur notika. Tā ir pilnīgi cita pasaule. Ir prieks un gandarījums spēlēt kopā ar tādiem cilvēkiem. Mums ir bijuši vairāki koncerti, kur spēlējam arī divatā. Raimonds spēlē klavieres, bet es bungas. Nācies aizvietot akadēmijas pasniedzēju, Latvijas Radio bigbenda bundzinieku Arti Orubu. Ja komponists man pasaka: nejūt atšķirību starp mani un A. Orubu, aiz prieka varu veselu mēnesi virs zemes staigāt,» saka Kristers.
Sarunā viņš piemin arī Gacho un «Mesa» projektu. «Tas bija un jo­projām ir ļoti vērtīgi ieraudzīt un iepazīt viņu pasauli. Ar Gati Irbi esmu nospēlējis vismaz sešus pasākumus. Saņemot atzinīgus vārdus, bijusi izdevība spēlēt kopā arī ar mūziķi Faktu. Tā man ir ļoti liela atzinība un priekšrocība, ka varu to darīt,» teic bundzinieks. Pie sevis Kristers daudz domājis, un to teikuši arī citi, ka viņa talants pamanīts no interneta vietnē «Youtube» ievietotajām kaverversijām pasaulē zināmiem skaņdarbiem, kur skatījumi sasnieguši vairākus desmitus un pat simts tūkstošus. «Nezinu nevienu bundzinieku, kas šos video nebūtu redzējis,» viņš saka.
Šogad esot bijis labs «Summer Sound» festivāls Liepājā. Tur Kristers bungas spēlējis jaunajai mūziķei Patrishai jeb Patrīcijai Ksenijai, pēc tam — Laurai Rizzotto, kura piedalījās Eirovīzijā, un mūziķim Faktam. «Ja jautā, ar ko vēl gribētu uzspēlēt kopā, man patīk arī Jāņa Šipkēvica veidotais projekts «Shipsea». Bet, ja tā godīgi, esmu jau spēlējis ar tiem, ar ko vēlējies,» skan bundzinieka teiktais.
Kristers ir arī viens no grupas «Rumbas kvartets» dalībniekiem. Tai viņš pievienojies nejauši. Agrāk spēlēts grupā «Roja», bet tad viens no rumbistiem Rolands aicinājis, vai varot piespēlēt bungas vienā no grupas koncertiem. Tā kā abi bijuši pazīstami no Talsu pūtēju orķestra laikiem, jaunietis piekritis. Viņš smejoties teic, ka koncertos grupas solists Artis sakot, ka grupā spēlē kuldīdznieki. Tad gan nākas viņu pabikstīt un atgādināt, ka viens talsenieks arī šajā bariņā ir. «Citi teic, ka šlāgermūzika ir tāda un šitāda, bet «Rumbas kvartets» ir no tām šlāgergrupām, kur ir pūšaminstrumenti, akordeons un bungas. Dzīvā mūzika. Nespēlējam parasto šlāgeri, bet gan vecās zaļumballu dziesmas, kas bija aktuālas pirms 70 un vairāk gadu. Arī instrumenti ir līdzīgi, kādus izmantoja tolaik. Vienīgi mūsdienās citādāk skan bungas, bet cenšos tās spēlēt tā, lai tām būtu agrākā laika skanējums. Grupā kopā sanākuši sirsnīgi cilvēki un mums ir interesanti. Koncerti nav pienākums, kas jāizdara, jo muzicējam no sirds. Nevar noliegt, ka Latvijā ir ļoti populāra šlāgermūzika. To var secināt kaut vai pēc koncertiem, kas šogad nospēlēti un vēl tiks spēlēti,» prāto grupas bundzinieks.
Liela atbildība bijusi, kad «Rumbas kvartetam» koncerts šopavasar bijis Talsos. Tas izpārdots, zāle pilna cilvēku. Klausītāju vidū bija arī Kristera piederīgie. Savējiem spēlēt ir citādāk, jo gribas visu izdarīt labi un attaisnot uz sevi liktās cerības.
Mūsu saruna notiek novembra sākumā. Kristers teic, ka ir mazs atelpas brīdis, tāpēc viņam ir iespēja būt Talsos, uzspēlēt arī šeit bungas. Sākot no mēneša otrās puses līdz pat Jaunajam gadam, nedēļas nogales būs aizņemtas, jo koncerts sekos pēc koncerta.
Talsi — bērnības pilsēta
Lai gan ikdienā Kristers dzīvo un strādā Rīgā, Talsi joprojām viņam ir sirdij ļoti tuvi. Šeit dzīvo viņa vistuvākie cilvēki. «Man Talsi ir vieta, kur uzsāku spēlēt bungas, popularitāti ieguvu, veidojot kaverversijas populāriem skaņdarbiem. Tas viss man devis atspērienu dzīvē un, iespējams, bez tā nebūtu tur, kur esmu tagad. Mājas ir mājas, Talsi sirdij vienmēr būs tuvi,» viņš saka.
Jautāts par brīvo laiku, Kristers teic, ka atrod laiku sekot līdzi arī dažādām sporta sacensībām — hokejam, tenisam un basketbolam. Viņa sapnis jau no mazotnes ir aizbraukt uz Ameriku un kādu laiku tur arī pavadīt. «Cik sevi atceros, vienmēr esmu skatījies un vēlējies pabūt tajā zemē. Grūti teikt, kā viss izvērtīsies. Ieguldīts gan darbs, gan uzsmaidījusi veiksme, ka esmu Latvijas mūziķu apritē. Ikdienā daru to, kas man patīk un padodas. Esmu lepns, ka dzīvoju šajā valstī, tāpēc tik drīz no šejienes prom nebraukšu,» sarunas noslēgumā saka mans sarunu biedrs.