Vējš bija karogos, bet neaizpūta no rojeniekiem patriotismu

Rojas novads

18. novembra vakarā laika apstākļi pārbaudīja Rojas novada ļaužu vēlmi un gatavību svinēt Latvijas simtgadi. Vēl mirkli pirms 18.00, kad notikumam pie Rojas kultūras centra bija jāsākas, stipri lija, un spēcīgo vēju nebija aplami pielīdzināt vētrai. Tomēr svētki izdevās skaisti, jo skaista bija rojenieku vēlme būt kopā jebkādos laika apstākļos.
Tas nevarēja būt nejauši, ka tieši virs Rojas tovakar bija nostājušies gandrīz vai Latvijā vienīgie lietus mākoņi. Sevišķs pārbaudījums, protams, viss notiekošais bija, kā Rojas novada kultūras pasākumu organizatore Dace Broka smejas, burtiskā un pārnestā nozīmē saliedētajai komandai, kas spēja nodrošināt svētkus, neskatoties uz to, ka vējš gāza visu, kas gadījās ceļā, vadi tika pārrauti, tehnika lietū niķojās un dažu norišu sākšanai bija jādod otra iespēja. Pārbaudījums tas bija arī svētku dalībniekiem — izvēlēties kustēt no mājām gluži ekstremālos laika ap­stākļos, zinot, ka turpmākās stundas nāksies pavadīt ārpus telpām. Domājams, viņi savu izvēli kā pareizu tomēr novērtēja jau brīdī, kad uz skatuves uznāca četras tautu meitas ar Latvijas simtgadei par godu uzausto karogu un četri tautu dēli ar vēl četriem karogiem, kuri lielajā vējā plīvoja tieši tā, kā taču gribam redzēt karogus plīvojam. Izskanēja Latvijas simtgades notikumam atbilstošs Dinas Veinbergas dzejolis, bet trīs jaunieši ar ugunīgām bungu vālītēm iezīmēja siltas gaismiņas vakara tumsā. Kopīgi tika nodziedāta valsts himna, un lietus izrādījās pilnībā mitējies.
«Šonedēļ esmu piedalījusies daudzos pasākumos, un visur notiek runas, sarunas un uzrunas, bet galvenās ir divas atziņas, kuras virmo cauri visiem stāstiem. Pirmā ir tāda: ir labi, ka Latvija ir brīva, ir labi, ka varam aizceļot uz jebkuru no zemēm, bet vislabākā sajūta ir, kad varam atgriezties savās mājās, savā dzimtenē. Otra atziņa: mēs, latvieši, tomēr par maz lepojamies ar sevi, par maz lepojamies ar savu valsti, un varbūt, ka tas ir uzdevums mūsu valsts 101. dzimšanas dienā. Gribas Latvijai vēlēt daudz vairāk gludu ceļu, daudz vairāk zaļu un sakoptu mežu, zilu jūru, upju ar skaidru ūdeni. Visiem, visiem sūtu vissirsnīgākos sveicienus Latvijas 100. dzimšanas dienā. Lai visiem šodien ir labs noskaņojums! Galu galā — ir dzimšanas diena, ir svētki mums un mūsu Latvijai,» atgādināja Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.
Izteiksmīgajiem laika apstākļiem labi piestāvēja ne mazāk izteiksmīga mūzika, un par to gādāja leģendārā grupa «Līvi». «Pie jums esam atbraukuši uz mūsu valsts simtgadi, tāpēc par visiem simts iekurināsim riktīgu Latvijas rokenrolu,» koncerta sākumā solīja grupas «Līvi» solists Jānis Buķelis, un grupa solījumu pildīja. Sevišķi aizkustinošs bija koncerta noslēgums, kad klātesošie, pārvarējuši pirmo atturīgumu, sastājās pie pašas skatuves un dziedāja līdzi par simts gadu ilgo lapu dzīšanu un to vainagos vīšanu, kā arī vienojās dziesmā par dzimto valodu.
Pēc koncerta rojenieki devās uz salūtu netālajā stadionā, lai vēlāk kultūras centra foajē baudītu ar pašu gādību svētku galdam sarūpētās, nepārprotami tematiski noformētās kūkas. Ķermeniska siltuma vairošanai bija izvārīti arī 100 litri zupas un sarīkota Simtgades zaļumballe, kurā būtiskākais aksesuārs bija rakstaini dūraiņi, bet dvēselisku siltumu varēja uzturēt, sarkanbaltu vides instalāciju papildinot ar savu vēlējumu Latvijai.
Rakstu beigt gribas ar Daces Brokas sacīto: «Laika pārvaldnieks bija izdomājis mūs pārbaudīt — sak’, vai gana daudz te ļaudīm nozīmē Latvijas 100. dzimšanas diena! Uzsūtīja mums i lietu, i vēju, pie tam — tādu, kad karogi rokās jo stingri jātur, kad vadi izmirkst un tehnika teju atsakās klausīt. Bet — mēs mīlam ļoti! Un tik ļoti, ka pat tāds laiks mūs neizbiedē, jo tādus jokus jau Latvijā daba mēdz izspēlēt un tā arī svin ar lietus pērlēm un vētras stabulēm. Daudz laimes, Latvija! Ejam uz nākamajiem 100, uz čaklu, gudru, pārtikušu un godīgu cilvēku valsti Latviju!»