Stipri, diženi un vareni sagaidīta Latvijas simtgade

Kultūra

Svētdien, 18. novembrī, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā ar pamatīgu un emocionālu pasākumu Talsos tika atzīmēta Latvijas simtgade.
Tuvojoties Talsu sporta hallei, kā asins dzīslas ēkas virzienā plūst auto un cilvēku straumes. Ļaudis saposušies, ar svētku drānām mugurā, ziediem rokās, smaidu sejā un tā nedaudz vairāk piepaceltu galvu un staltākām mugurām nekā ikdienā. Talsu novada iedzīvotāji pulcējās, lai atzīmētu īpašos Latvijas simtgades svētkus un būtu klāt brīdī, kad tika piešķirti novada augstākie apbalvojumi — Izcilības balvas un Atzinības balvas. Izcilības balva tiek pasniegta ar mērķi izteikt atzinību par izciliem un nozīmīgiem sasniegumiem, kas nesuši Talsu novada vārdu valstī vai pasaulē, savukārt Atzinības balva tiek pasniegta, lai izteiktu atzinību par būtiskiem nopelniem Talsu novada attīstībā, saimnieciskajā darbībā, veselības aizsardzībā, kultūras, sporta, izglītības, sabiedriskajā, starptautiskajā darbībā vai citās novadam nozīmīgās jomās.
Talsu novada domes priekšsēdētājs
Dainis Karols klātesošajiem sacīja: «Ēvalds Valters reiz teica: «Mēs esam maza tauta, kā graudu sauja, ne sēnalas, to der latviešiem atcerēties.» To ir būtiski atcerēties arī Latvijas simtgades laikā. Latvijai simts: katrs to izjūtam ar savu sirdi, prātu un saviem darbiem. Dibinoties mūsu valstij, neviens nezināja tās likteni. Mēs nezinām arī savu likteni, bet esam tā veidotāji. Ir labi, ka starp mums ir cilvēki, kuri atceras, kā brīvvalsts laikā tika svinēta Latvijas jubileja. Mums ir cilvēki, kas pārdzīvojuši okupācijas laiku. Mēs esam starp tiem laimīgajiem, kas piedzīvoja Latvijas atdzimšanu. Esam šajā vēsturiskajā un skaistajā mirklī, kad Latvijai paliek simts. Latvija ir mūsu spogulis, to zinām. Bet cik bieži varam pateikt, ka darām nedaudz vairāk, nedaudz labāk, nedaudz centīgāk ikdienas darbus mūsu ģimenēs, novadā un Latvijā, lai mūsu valsti veidotu labāku? Šodien ir zīmīgs mirklis, kad godināsim mūsu ļaudis. Katram no mums ir vēlējums Latvijai, un ceru, ka šodien atradīsiet laiku, lai šo vēlējumu pateiktu skaļi. Domām ir spēks, vārdiem vēl lielāks, mūsu darbiem vēl dižāks spēks. Novēlu mums visiem atrast laiku saviem mīļajiem, novada un Latvijas, jo dzīvojam steidzīgā laikmetā, kad laikam parādās aizvien lielāka vērtība. Dievs, svētī Latviju!» Pēc šiem vārdiem visi kopīgi izpildīja Latvijas valsts himnu.
Pasākuma vadītājs, aktieris Artis Robežnieks gaumīgā un svinīgā manierē savija stāstus un priekšnesumus ar tiešiem un precīziem vārdiem, ikkatram teikumam sevī nesot ļoti daudz, par ko aizdomāties. «Mēs esam maza tauta, bet varam būt lieli. Tik lieli, cik liels ir mūsu gars un griba. Mēs esam dažādi, tāpat kā mūsu dziesmas, kuras ieskan ikkatrā no mums ik dienas. Tās var skanēt caur dabu un darbu, kas latvietim nav svešs, caur ģimeni un mīlestību, kas mūs dara stiprākus un bagātākus, un vēl kādam tā ir māju sajūta, kas latvietim ir tikai vienas. Un tās ir šeit — Latvijā. Latvija ir brīnumskaista zeme, bet šim skaistumam ir jāpalīdz parādīties. Un šī diena un īpašais svētku laiks ir piemērots brīdis, lai palīdzētu skaistajam parādīties. Izdarītu kādu labu darbu un runātu par vērtībām, kas ieskanas katrā latvietī,» pauda A. Robežnieks.
Klausoties stāstus par katru no cilvēkiem, bija skaidrs, ka, veicot darbu vai labprātīgi sniedzot būtisku ieguldījumu sabiedrības labā, viņi ir pelnījuši atzinību, pateicības asaras (kas plūda lielākajai daļai klātesošo) un nebeidzamus aplausus un ziedus, ko viņi arī saņēma.
Izcilības balvas
tika pasniegtas visiem ļoti labi zināmām un ievērojamām personībām. Ojāram Arvīdam Feldbergam, tēlniekam, biedrības «Pedvāle» valdes priekšsēdētājam, par izciliem sasniegumiem tēlniecībā un nozīmīgu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Gintam Cepleniekam, Talsu koru apriņķa virsdiriģentam, par izciliem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu kora dziedāšanas tradīciju uzturēšanā un attīstīšanā. Raimondam Tigulam, komponistam, producentam, par izciliem sasniegumiem mūzikas jomā un ieguldījumu kultūras dzīves bagātināšanā.
Atzinības balvas
saņēma plašāks pulks cilvēku, kuri snieguši būtisku artavu novada labā. Armands Ulmanis, Stendes tautas nama vīru vokālā ansambļa «Stende» vadītājs, par būtiskiem nopelniem vīru vokālā ansambļa «Stende» mākslinieciskajā izaugsmē un Talsu novada vārda popularizēšanā. Juris Jāmanis, ZS «Saslaukas» īpašnieks, SIA «Saslaukas transports» valdes priekšsēdētājs, par būtiskiem nopelniem Talsu novada attīstībā saimnieciskās darbības jomā. Aiva Pētersone, SIA «Talsu veselības centrs» ārste ftiziopneimonoloģe, par pašaizliedzīgu darbu un būtiskiem nopelniem veselības aprūpes jomā Talsu novadā. Vita Norenberga, ģimenes ārste, par būtiskiem nopelniem veselības aprūpes jomā Talsu novadā. Indra Kļaviņa, par būtiskiem nopelniem sabiedriskajā darbībā un ieguldījumu labdarības veicināšanā Talsu novadā. Biruta Lorence, Talsu Galvenās bibliotēkas direktora vietniece, par būtiskiem nopelniem un nozīmīgu ieguldījumu bibliotēku darba attīstībā Talsu novadā. SIA «Voka», par būtiskiem nopelniem Talsu novada attīstībā saimnieciskās darbības jomā. Lita Freimane, Talsu deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja, tautas deju kolektīvu «Delveri» un «Talsu kurši» vadītāja, par būtiskiem nopelniem un nozīmīgu ieguldījumu tautas dejas mākslas tradīciju uzturēšanā un attīstīšanā Talsu novadā.

Agnese Kviese, Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» vadītāja, par būtiskiem nopelniem un pašaizliedzīgu darbu sociālās rehabilitācijas jomā. Vanda Pudule, Talsu 2. vidusskolas vācu valodas skolotāja, par būtiskiem nopelniem un ilggadēju, pašaizliedzīgu darbu izglītības jomā Talsu novadā.
Visi augstākminētie tika sveikti visa pasākuma garumā, apbalvojumiem mijoties ar priekšnesumiem. Kad visi bija apsveikti, uz lielā ekrāna tika atskaņots iepriekš sagatavots videomateriāls, kurā Izcilības un Atzinības balvas saņēmušie ļaudis stāstīja, ko viņiem nozīmē Latvija, ko novēl mūsu tautai šajos svētkos un turpmāk. Tie bija emocionāli stāsti, kas vēl vairāk lika aizdomāties par to, cik būtiski ikkatram no mums ikdienā darīt labu cits citam, godīgi un čakli strādāt un mīlēt savu ģimeni un līdzcilvēkus.
Nav iespējams vārdos ietērpt
plašo priekšnesumu klāstu un, galvenais, emocijas, ko tie radīja. Uzstājās vietējie kori un tautisko deju kolektīvi, kā arī vairāki solisti. Repertuārs izvēlēts ļoti patriotisks, sirdi plosošs un smeldzošs. Tie lika aizdomāties par mūsu valsts brīvību, tīru sirdsapziņu, tautas saliedētību, mūsu zemi, tautiešu atgriešanos mājās un vēl, un vēl… Koncerta noslēgumā kopkori diriģēja G. Ceplenieks, skaņdarba «Lec, saulīte» laikā pie klavierēm sēdēja tās autors R. Tiguls. Tādas dziesmas kā «Piena ceļš», «Dvēseles dziesma», «Mazs bērniņš krustcelēs» u. c., šķiet, ir mūsu tautiešu gēnos ierakstītas, tik neatņemamas un vajadzīgas. Bez tām neiztika arī pasākumā, liekot justies kā Dziesmu svētkos, tikai vēl intīmāk un spēcīgāk.
Ne velti, pēdējiem skaņdarbiem skanot, klātesošie cēlās kājās, dziedāja līdzi, aplaudēja vai (kā rindā, kur stāvēja autore) sadevās rokās, lai apliecinātu — jā, mēs visi esam Latvija, ikkatrs no mums un visi kopā. Kā pēdējo skaņdarbu visi kopā dziedāja «Pūt, vējiņi!».