Talsi — ģimenes «drošības spilvens»

Talsu novads

Talsenieki Bolužu ģimene nespēj sevi iztēloties dzīvojam kur citur. Viņi ar pārliecību apstiprina, ka ir valsts patrioti. Visticamāk, tādas nākotnē būs arī meitiņas, jo dzimušas Latvijai tik zīmīgos datumos — Melisa 18. novembrī (Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā), savukārt Loreta — 4. maijā (Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā).
Raivo un Agnese ir caur un cauri talsenieki, kuri laulībā aizvada jau 18. gadu, bet pazīstami vēl ilgāku laiku. Vīram ir sava uzņēmējdarbība, savukārt Agnese jau astoņus gadus strādā uzņēmumā SIA «Exprosoft» par direktori. Kad vaicāju, vai kādā dzīves posmā nav bijusi doma pamest dzīvi reģionā vai Latvijā, Agnese atklāti stāsta, ka saņēmusi vairākus piedāvājumus strādāt citviet. «Es gribu, lai mūsu bērni apmeklē latviešu bērnudārzu un skolu. Te ir mūsu draugi, radi, galu galā — mājas! Talsos jūtos droši, citviet tā nebūtu. Es jau smejos, ka mani nevar dabūt prom no Talsu novada! Lai arī cik banāli tas izklausītos, bet nekur nav tik labi kā mājās. Nepārmetu tiem, kuri pametuši dzimteni, jo saprotu, ka var būt dažādas situācijas, problēmas, un viņi ir spiesti doties prom. Mums nav kredītu un parādu, nevaram sūdzēties, ka Latvijā būtu ļoti slikti. Domāju, ka darbu var dabūt jebkurš, ja vien grib strādāt. Problēma ir tā, ka visi uzreiz grib lielu atalgojumu, nemaz nepierādot, ko var paveikt,» spriež A. Boluža.
Priekšrocības dzīvei reģionā
Loreta mācās bērnudārzā «Pīlādzītis», savukārt Melisa — Talsu sākumskolā. Mamma uzskata, ka mazās pilsētas priekšrocības ir nelielie attālumi, jo viss ir ātri sasniedzams un atrodas tuvu cits citam. Te dzīvojot, nevajag velti tērēt laiku ceļā un plānošanai. Agnese un Raivo pārzina katru Talsu ielu, stūri, namu. Laika gaitā pilsēta mainījusies, tagad var gremdēties vien atmiņās, kur un kas bija agrāk. «Turklāt visapkārt ir radi un draugi. Ja mums kaut ko vajag, jebkurā brīdī varu lūgt palīdzību. Bet, ja dzīvotu tālu prom, nebūtu, pie kā vērsties. Talsi ir mūsu «drošības spilvens». Kāpēc lai mēs brauktu prom? Mums nevajag māju kā pili un daudz naudas. Mums galvenais ir ģimene, mājas, saticība un veselība. Lai es brauktu prom un neredzētu bērnus? Kādēļ!? Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot. Mums ir brīnišķīga daba, meži, lauki… Pie mums nav ne karu, ne dabas katastrofu. Pilnīgs miers! Kas mums nekaiš?» domā talseniece.
Viņa ļoti slavē savu darbavietu, jo vadība ir ļoti saprotoša un atsaucīga, ja Agnesei jāpavada laiks mājās ar bērniem, kad viņi saslimuši, jāapmeklē bērnu pasākumi u. c. Arī vīrs ir ļoti līdzdalīgs, palīdzot audzināt ģimenes atvasītes. Raivo pēc dabas ir mierīgs, Agnese — gluži pretēja. Viņa mudina pārējo ģimeni doties uz pasākumiem un maltītēm ārpus mājas, tāpat viņi dodas, piemēram, uz Ventspili, kur bērniem pieejams plašs izklaižu piedāvājums. Svētki vienmēr tiek svinēti ģimenes lokā.
Pie visa vainīga tikai valdība?
Sarunas laikā neviļus sākam runāt par cilvēkiem, kuri visā vaino valdību. «Mūsu valstī ir ļoti daudz pesimistu, kuri sūdzas un ir skaudīgi. Bet no tā jau nevienam nepaliek labāk! Viss ir atkarīgs, kā lietas tiek uztvertas. Ja domā pozitīvi un gaiši, viss būs labi. Kāda jēga nepārtraukti zākāt un «šūmēties» par valdību? Tas neko nemaina! Fascinē cilvēki, kuri raksta negatīvus komentārus sociālajos tīklos, līdz tas izvēršas plašās diskusijās, kā rezultātā nonāk līdz savstarpējiem aizvainojumiem. No tā nav it nekādas jēgas! Brīžiem šķiet, ka cilvēki vienkārši grib meklēt kašķi un vairot naidu,» ar novērojumiem dalās Agnese.
Viņa, piemēram, arī nepiekrīt plašajai ažiotāžai, kas izvērsta par to, ka jāvāc paraksti pret salūta rīkošanu Latvijas svētkos. «Katram cilvēkam ir kādas problēmas, bet vai tāpēc tautai kopā nevar būt svētki?» liek aizdomāties talseniece.
Agnese ļoti jutīgi uztver, ja cilvēki nozākā Latviju, viņai tas nav saprotams. «Diemžēl ļoti daudz to esmu dzirdējusi no jauniešiem, lai gan skolās un bērnudārzos tiek runāts par patriotismu, Latvijas vēsturi. Pieļauju, ka cēlonis ir ģimenē. Bērni dzird, ko runā vecāki, kuri kritizē valsti un valdību, un atvasēm tas iesēžas apziņā. Jaunieši teic, ka Latvijā nav iespēju attīstīties, darba, laba atalgojuma, bet tas nav tik viennozīmīgi! Arī pie mums uzņēmumā darbam piesakās jaunieši, kuri uzreiz grib saņemt lielu atalgojumu, lai gan viņiem nav prasmju. Savukārt citi, saņemot pirmo avansu, pazūd. Ļoti grūti atrast labus darbiniekus,» skaudro realitāti atklāj uzņēmuma direktore.
Valsts un ģimenes svētki
Tā kā meitiņas ģimenē dzimušas tik zīmīgos datumos, Latvijas svētki Bolužu ģimenē tiek svinēti dubultā. Turklāt dzimšanas dienu īpašais laiks licis ģimenei vairāk pievērst uzmanību šiem īpašajiem datumiem Latvijas vēstures nozīmīguma kontekstā. Slimnīcā mediķi smejoties sacījuši, ka ģimenē vēl trūkst tikai brālīša, kas dzimis 11. novembrī, bet Agnese teic, ka mājās jau esot viens Lāčplēsis, proti, vīrs, un ar to pietiekot. Mamma domā, ka zīmīgie datumi arī meitām nākotnē uz to liks skatīties citādāk, daudz nopietnāk. Šogad Melisai 18. novembrī pa dienu būs ballīte, bet vakarā ģimene dosies kopā uz uguņošanu.
«Visiem Latvijas iedzīvotājiem, simtgadi sagaidot, novēlu būt iecietīgākiem un mazāk kritizēt citam citu. Esam ļoti drūmi, tāpēc novēlu vairāk smaidīt! Domājot par tālāku nākotni un vērtējot demogrāfisko situāciju un to, ka daudzi pamet valsti, ceru, ka Latvija pastāvēs vēl vismaz 100 gadu. Ir jāsaprot, ka mēs paši veidojam šo valsti. Ja kaut kas notiktu, cik daudzi šodien būtu gatavi iet un aizstāvēt mūsu valsti?» vaicā talseniece A. Boluža.