Pa 97+3 metrus garu grīdceliņu — pretim svētkiem

Kultūra

Valsts ievērojamās dzimšanas dienas gaidās Strazdes pagastā Latvijas priekšā neizritināja sarkano paklāju, bet ko daudz personiskāku — 100 metrus vietējo audēju noausto grīdceliņu. Lai cik skaisti savā dažādībā bija grīdceliņu raksti, visskaistākie bija pēdējie trīs metri, rokās turami, ne ar kājām minami, jo — Latvijas karoga krāsās.
Aleja pie Strazdes muižas 10. novembra rītā kļuva par skatuvi. Par skatuves dūmiem gādāja izteiksmīga migla, kas visu notiekošo vērsa maķenīt sirreālu un ļāva grīdceliņu krāsām jo sevišķi izcelties uz mitrā asfalta fona. Galvenajās lomās šajās norisēs bija desmit Strazdes audējas — Anna Leivalde, Biruta Spalvēna, Irēna Vītola, Zane Niķe, Ginta Kaminska, Dina Celma, Vita Daugate, Silvija Niķe, Daiga Freimane un Valentīna Belēviča — un vienpadsmitā, sevi par «svētdienas audēju» nodēvējusī Inga Dombrovska, Strazdes brīvā laika pavadīšanas centra vadītāja. Lielisku izjūtu par dalību neikdienišķā notikumā varēja gūt arī katrs otrā plāna aktieris, praties vismaz rakstainus cimdus rokās uzvilkt, pie reizes atsaucoties akcijas «Cimdotā Latvija» aicinājumam. Galu galā — Imants Ziedonis reiz rakstījis: «Latvieši iziet pasaulē ar rakstainiem cimdiem un met tos tautas kultūras dārgumu krātuvē pie persiešu paklājiem, indiešu un japāņu zīda audumiem, ķīniešu porcelāna un krievu kokgriezumiem.»
Persiešu paklājus pieminēt Strazdes pagasta kontekstā ir īsti vietā, jo tieši tā ir Strazdes audēju firmas zīme — tepiķi, kas, kā viņas saka, austi puspersiešu tehnikā. Tā nu idejas aizmetnis par tik neparastu dāvanu radies jau pirms diviem gadiem, kad Pastendes kultūras namā bijusi lietišķās mākslas kolektīvu skate. «Izveidojām saules ritējumu gada garumā — pa krāsām salikām 12 mēnešus no puspersiešu tehnikā austajiem tepiķiem. Protams, Pastendes kultūras nams izrādījās par mazu, lai mēs to visu varētu izritināt no viena gala līdz otram! Spārenieki smējās, ka mēs jau varot savus tepiķus noklāt pa Ventspils šoseju līdz Spārei, bet stendenieki iebilda, ka labāk tos izlikt pa dzelzceļa sliedēm, jo tad šķērsos arī Stendi. Tā man šī ideja iekrita prātā un no jauna aktualizējās, kad bija jāsāk domāt par Latvijas simtgades pasākumiem,» atklāja I. Dombrovska.
Trīs metri — visīpašākie
Šis Strazdes audējām ir visādā ziņā īpašs gads, jo pulciņš sasniedzis 60 pastāvēšanas gadu jubileju, kas tika atzīmēta pavasarī, ļaujot plašāk izskanēt arī vēstij par Latvijai paredzēto dāvanu — 100 metrus garo grīdceliņu. Māksliniece Antra Auziņa-Bajāre toreiz ieteikusi apiet jau gana nodrillēto simtnieku, bet izvēlēties ko īpatnāku, piemēram, 97+3, jo aiz vienādības zīmes jau tāpat sanāks īstais skaitlis. Tā arī palicis, vēl nemaz nezinot, kas būs trīs īpašie metri. Varianti bijuši vairāki, tostarp A. Leivalde noaudusi gobelēnu šai pašā tehnikā ar Latvijas kontūru ar tautisku jostu. «Tad kā aklai vistai grauds nokrita Talsu novada kultūras un tūrisma projektu konkurss. Man ieteica ideju: ir baltie galdauti 100 metru garumā, bet puspersiešu tehnikā austs karogs vēl nav nevienam. Galīgi traka ideja — karogs kā grīdceliņš!

Protams, ir aktīvas sievas — nevalstiskā organizācija «Sniedzes» —, kuras uzrakstīja projektu «97+3=100 Latvijas celiņš — mūsu dāvana Strazdes pagastam» par dzijām, velkiem un skaistu koka rāmi. Mēneša laikā kopdarbā tapa Latvijas karogs puspersiešu tehnikas tepiķa formātā — liels, smags, skaists,» priecājas I. Dombrovska.
Galējā robeža nav sasniegta
«Šis ir pierādījums, ka mazs bariņš var veikt lielus darbus. Noaust 100 metrus — tas ir kaut kas ļoti liels! Šis ir pierādījums, ka, ja grib, tad var,» torīt vērtēja Strazdes pagasta pārvaldes vadītājs Egils Alsbergs.
100 metri — cik daudz tas ir, vislabāk varēja novērtēt, kad grīdceliņi bija sagūluši alejā uz ceļa. Izrādās gan, ka daža audēja pat pusi no celiņa ar savu roku veikumu vien varētu nosegt! 100 metri šīm sievietēm bija Latvijas simtgades uzlikts ierobežojums, nevis galējā spēku robeža.
Šķitis likumsakarīgi pie reizes piedalīties arī akcijā «Cimdotā Latvija». «Svētas lietas latvieši vienmēr ir turējuši ar skaistiem svētku cimdiem. Dāvana, ko mēs pasniedzam Latvijai, arī ir svēta, mīļa un no sirds,» apliecināja I. Dombrovska.
Šodien, 16. novembrī, Strazdes audējas trīs noaustos Latvijas karoga metrus pasniegs Strazdes pagastam un Latvijai dzimšanas dienā. «Pagastiņš jau arī ir Latvijas daļa,» mīļi atgādināja I. Dombrovska.