Kurzemnieki ieada savus stāstus Lielajā Augšdaugavas musturdeķī

Kultūra

2011. gadā Naujenes novadpētniecības muzejs aizsāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu kā dāvanu Latvijas simtgadei. Tas būs ne tikai lielākais Latvijā, ar ko plānots segt likteņupi Daugavu, kur tecējums tai met zināmo loku «Daugavas vārtos», bet arī pasaulē, cerot mūsu cilvēku veikumu reģistrēt Ginesa rekordu grāmatā. Lai to paveiktu, tā fragmentu veidošanā aicināts piedalīties ikviens interesents, adot, aužot vai tamborējot noteikta izmēra rokdarba fragmentus. Divus gadus šajā akcijā piedalās arī Valdgales pagasta iedzīvotāja Zofija Maurere un viņas uzrunātie cilvēki.
Lielo Augšdaugavas deķi iecerēts pabeigt 2021. gadā. Tas plānots 500 metru garš, bet platums, iespējams, būšot 1,8 metri. Lai tāds taptu, veidošanā aicināti piedalīties visi, adot, tamborējot un aužot noteikta izmēra rokdarba fragmentus. Divus gadus šīs iniciatīvas īstenošanā iesaistījusies arī Valdgales pagasta iedzīvotāja Zofija Maurere. Par Naujenes muzeja ideju viņa dzirdējusi jau 2011. gadā, taču tolaik pie sevis nodomājusi, ka nav tik labas prasmes, lai piedalītos. Pēc pāris gadiem dzīvē pienācis smags brīdis un, paziņas uzrunāta, viņa nolēmusi pamēģināt.
«Kā 2016. ga-da 16. oktobrī iesāku adīt, tā līdz pat šim brīdim domāju, plānoju, adu un aicinu to darīt arī citus. Sāku ar saviem tuvākajiem, tad paziņām un tā Kurzemē esam 141, kurš ada Lielajam musturdeķim,» stāsta Zofija. Šai idejai atsaukties viņa uzrunājusi arī senioru klubus, un prieks, ka atsaukušies vairāki — «Sendienas» no Dundagas, «Mārtiņroze» no Pūņām, «Mežābele» no Talsiem un «Rūķi» no Rojas. Interesi izrādījusi Rojas invalīdu biedrība, Tiņģeres rokdarbnieču grupa «Tinga» un Pūņu pamatskolas meitenes. Visu kopīgiem spēkiem Lielajam musturdeķim noadīti 49 metri, no tiem 13 metri ir pašas veikums. Katrs no šiem fragmentiem ir atšķirīgs gan izvēlētās krāsas, gan tematikas ziņā, un katrā ielikts tā veidotāja sirds siltums un laba vēlējums mūsu mīļajai zemītei nozīmīgajā jubilejā. «Kurzeme — Augšdaugavai» — tāds ir vēstījums, ar ko mūsu puses rokdarbnieču paveiktais jau ir ieadīts un ietamborēts Lielajā Augšdaugavas musturdeķī. Taču nekas nav apstājies, un darbi top vēl. Līdz šim paveikto musturdeķa veidošanā ikviens var apskatīt Naujenes muzejā.
Par godu Latvijas simtgadei top pagasta jostas
Darbs un laiks veltīts ne tikai adījumiem musturdeķim, bet arī vēl kādai dāvanai Latvijas simtgadei — jostai, kurā ieadīta Pūņu pamatskolas vēsture. Skola Zofijai ir sirdij ļoti tuva, jo 20 gadus viņa tajā bijusi direktore, daudz interesējusies par tās vēsturi. Jostā ar lielu rūpību ieadīti nozīmīgākie skolas gada skaitļi un skolēnu skaits, visi direktoru un skolas pārziņu vārdi, skolotāji, ar ko lepojas. Tāpat vēsturē ieadīti paliek bijušie skolas audzēkņi, kas atgriezušies un strādājuši skolā, tehniskie darbinieki, deju kolektīva «Māra» un 2014. gadā dibinātā deju kolektīva «Latiņš» dejotāju vārdi. «Kas ir mūsu valsts lielākā bagātība?» viņa stāstot mums jautā. «Cilvēks un daba! Tāpēc arī skolai veltītā josta sākas ar vārdiem: «Bez pagātnes nav tagadnes, bez tagadnes nav nākotnes.» Mūsu vidū ir daudz cilvēku, kuri ir veidojuši šīs zemes vēsturi,» saka Zofija. Viņa nav vienīgā, kas pagastā veido šādu jostu, jo tajā iesaistīti vēl pieci rokdarbnieki. Citi izvēlējušies tēmas un savās darinātajās jostās ieada savas dzimtas vēsturi, būtiskākos notikumus, būves pagastā un citas vēstures liecības un notikumus. Šīs pagasta jostas ikvienam būs iespēja redzēt valsts svētku pasākuma laikā 16. novembrī Valdgales tautas namā, kad pagasta iedzīvotājiem pasniegs Talsu novada Goda balvas.