Zero waste — dzīvesveids ar neskaitāmiem ieguvumiem

Veselība

Samazini, atsakies, lieto vēlreiz, šķiro pārstrādei un pārveido — zero waste pamatprincipi, kurus ikdienā cenšas ievērot Inese Caune ar ģimeni no Talsu novada Abavas pagasta.
Inese ir angļu valodas skolotāja, kura pārcēlusies no Rīgas uz dzimto pusi, Abavas pagastu. Pašlaik viņa atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, rūpējoties par četrus mēnešus mazo Vanesu un viņas māsiņu, nepilnus divus gadiņus veco Viktoriju.
Zero waste dzīvesveids — dabiski ieviesies
Par kustību zero waste Inese uzzināja pirms dažiem gadiem, bet tās pamatprincipus jau dabiski sāka piekopt kopš skolas laikiem. «Kad mācījos Kabiles vidusskolā, apmeklēju dabas aizsardzības pulciņu, kuru vadīja ļoti jauka skolotāja. Viņa mūs veda ārā, dabā, kur veicām dažādas aktivitātes. Tā bija mana pirmā saskarsme ar tēmu — dabas aizsardzība —, kas vēlāk radīja pastiprinātu interesi par to. Kādu laiku darbojos kā brīvprātīgā Dabas aizsardzības fondā. Zero waste ļoti dabiski iekļāvās manā dzīvesveidā, pašai pat vēl nezinot, ka ar laiku izveidosies šāda kustība — zero waste. Vienmēr pārdzīvoju, ja cilvēki piesārņo dabu. Zero waste ir guvis lielu popularitāti pēdējos gados, lai arī mūsu ģimene to piekopusi jau ilgāku laiku. Ģimenē cenšamies samazināt atkritumu daudzumu. Par visu, ko atnesu mājās, cenšos piedomāt un būt pārliecināta, ka to tiešām lietošu,» stāsta I. Caune. Viņa novērojusi, ka būtiska ietekme tam, ka cilvēki nopērk to, ko viņiem patiesībā nevajag, ir akciju piedāvājumi veikalos.
Ne velti viens no zero waste filozofijas elementiem ir atteikšanās no lietām, kas patiesībā nav vajadzīgas. Tas sākumā bijis grūti, jo mūsdienu pasaulē visapkārt ir ļoti daudz kārdinājumu. Dzīvojot laukos, tas gan vieglāk piekopjams. «Neesmu perfekta, protams, arī es mēdzu nopirkt kādu krāmu. Bet pēc tam ir nožēla, un cenšos šādas mantas kādam atdot,» atzīst jaunā māmiņa.
Vēl ir, uz ko tiekties
Pie jaunās ģimenītes devāmies ciemos uz «Skaistkalnu» mājām, lai redzētu, kā Inese ar meitiņām, dzīvesbiedru Oliveru un mammu Ingu to piekopj. Inese uzskata, ka laukos zero waste dzīvesveidu piekopt ir daudz vienkāršāk nekā pilsētā. Te ieej dārzā un salasi, noplūc, ko vajag, pēc tam atlikumus izmet komposta kaudzē. Ieguvums arī tas, ka ģimene izveidojusi bioloģisko zemnieku saimniecību. Dzīvojot laukos, vieglāk arī izvairīties no lielveikalu piedāvājumu kārdinājumiem. Protams, ir lietas, kuras Inese pērk plastmasas iepakojumos, piemēram, gaļas produktus, saldumus, dažādu sadzīves ķīmiju. «Esmu no tiem zero waste dzīvesveida piekritējiem, kas joprojām ir ceļā, cenšoties meklēt alternatīvas dažādiem dzīves aspektiem. Cenšos savu viedokli arī neuzspiest citiem, kur nu vēl nosodīt, jo katram tas jāsaprot un jāizjūt pašam, pretējā gadījumā var sagaidīt tikai pretestību,» domā Inese.
Jaunā sieviete ļoti priecājas, ka bezatkritumu ideja kļūst aizvien populārāka, piemēram, Rīgā ir atvērti veikali, kur var doties ar saviem iepakojumiem, jo viss tiek pārdots uz svara. Tāpat Inese domā, ka labs veids, kā piekopt šo filozofiju, ir pirkt vietējo ražotāju produkciju. Pirmkārt, šādā veidā tiek atbalstīti vietējie, otrkārt, produktus var iegādāties bez iepakojuma. Piemēram, Inese ar ģimeni bieži iepērkas «Piena sētā» un tirgū Talsos. Savukārt dāvanas draugiem un radiem viņa cenšas darināt pati vai iegādāties vietējo uzņēmēju darinājumus.
Pirkt mazāk, bet kvalitatīvu
Būtisks faktors zero waste ir apģērbs. «Ja skatāmies skapī, cik procentu no sava apģērba velkam regulāri? Tagad modē ir kapsulas garderobe, bet tam vēl neesmu pievērsusies. Man tam vēl ir jānobriest. Tas ir forši — ir vajadzīgi daži ļoti kvalitatīvi apģērba gabali un dažādi aksesuāri un visu var ļoti veiksmīgi kombinēt, neradot sajūtu, ka attiecīgais apģērbs ir apnicis. Zero waste jēdzienam ir plašāka nozīme: tie ir ne tikai atkritumi, bet arī viss pārējais, kas tiek iztērēts, izšķērdēts. Piemēram, enerģiju, laiku un naudu, kas tiek iztērēta, meklējot kārtējās drēbes, var iztērēt kādam lietderīgākam nolūkam,» spriež Inese.Ļoti populāri zero waste dzīvesveida piekopējiem ir apģērbu un audumu iegāde lietotu apģērbu veikalos. Piemēram, lai uzšūtu iepirkumu maisiņus, autiņus. Arī Inesei ir pieredze, ka, pērkot kādu jaunu apģērba gabalu konkrēta zīmola veikalā, tas saplīst krietni ātrāk, nekā lietoto apģērbu veikalā iegādātais. Tomēr tas, kam jaunā māmiņa nežēlo naudu, ir apavi. «Labāk nopirkt kaut ko dārgāku, bet labu un kvalitatīvu. Cenšos pāriet uz minimālismu, jo neskaitāmās mantas, kas ir visapkārt, izsūc no manis enerģiju. Zero waste man sniedz brīvības un neatkarības izjūtu. Tas palīdz radīt tīrāku apkārtējo vidi un arī pati varu justies tīrāka, neesot iekrautai mantās, atkritumu kalnos un plastmasā. Šāds dzīvesveids veicina manu radošumu un piepilda ar enerģiju.»
Runājot par ģimenes atvasītēm, izrādās, ka zero waste pamazām apgūst arī nepilnus divus gadus vecā Viktorija. Piemēram, viņa zina, ka papīrs jāliek pie plīts un komposts — komposta kaudzē. Mamma māsiņām izmanto arī auduma autiņbiksītes. Flaneļa audums no padomju laikiem, kas stāvēja mājas bēniņos, sagriezts un sašūts dažādos izmēros, lai izmantotu gan vienreizējo paklājiņu vietā, gan lai noslaucītu muti vai dupsi. Pēc tam vienkārši izmazgā veļas mašīnā. Savukārt liela daļa rotaļlietu un apģērba mazajām ir dāvināts vai atdots. Piekopjot šādu dzīvesveidu, Inese nereti aizdomājas par savu bērnu nākotni. Par to, ka mūsu lēmumi šodien ietekmēs viņu turpmāko dzīvi. «Ir šausmīgi apzināties, ka mūsu bērniem un mazbērniem nāksies saskarties ar ļoti lielām atkritumu, ekoloģijas problēmām, ko būs radījusi mūsu paaudze. Jau tagad ir daudz problēmu, bet es ticu, ka bērni atradīs risinājumu. Viņiem nāksies būt gudriem, gudrākiem nekā esam mēs,» teic I. Caune.