«Tēvzemes mīlestība no senseniem laikiem iedvesmojusi mūsu tautu»

Ziņas

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Talsos, Jaunajos kapos, pie leģionāru piemiņas akmens, godinot leģionārus, par Latvijas brīvību kritušos karavīrus un politiski represētos, norisinājās piemiņas pasākums. To, kā ierasts, organizēja «Daugavas Vanagu Latvijā» Talsu nodaļas biedri.
««Uz ežiņas galvu liku/ Sargāt savu tēvu zemi./ Labāk manu galvu ņēma/ Nekā manu tēvu zem’.» Šī doma, šī dzimtenes un tēvzemes mīlestība no senseniem laikiem ir iedvesmojusi mūsu tautu,» sacīja «Daugavas Vanagu Latvijā» kādreizējais Talsu nodaļas priekšnieks Uldis Danbergs. «Šīs atskaņas un tēvzemes mīlestība ir nākušas mums līdzi no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsu strēlniekiem, kas pulcējās, lai aizsargātu tēvu zemi pret iebrucējiem, gan cīnoties Nāves salā Daugavā un Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā un citās vietās. Tā pati doma par tēvzemes mīlestību pavadīja mūsu brīvības cīnītājus, kas noturēja mūsu tikko dibināto Latvijas valsti. Pateicoties šiem drosmīgajiem vīriem un viņu tēvzemes mīlestībai, tas arī izdevās. Mēs, mūsu tēvi, mūsu brāļi nosargāja valsti, un divdesmit gadus mūsu valsts bija uzplaukumā un brīva.
Tad nāca tumšie laiki. Otrais pasaules karš vēlās pāri Latvijai, un atkal ar šo domu par savu tēvzemi — lai to sargātu un mēs spētu brīvi elpot savā zemē — leģionāri stājās cīņas ierindā un daudzajās kaujās mēģināja noturēt no austrumiem ienākošos karapulkus. Diemžēl tas bija pārāk smags uzdevums. Mēs ilgus un garus gadus smakām zem «sarkanā jūga». Tomēr visam cauri mūs iedvesmoja tēvzemes mīlestība. Mēs sadevāmies rokās un izjutām pleca sajūtu «Baltijas ceļā». Vēlāk tēvzemes mīlestība un pienākuma apziņa mūs visus sasauca kopā barikādēs, kur mēs ar dvēseles spēku veicām to, ko pasaule apbrīnoja, — mēs atkal atguvām savu brīvību un neatkarību. Kaut arī zaudējumi visās šajās kaujās bija ļoti lieli,» sacīja Uldis Danbergs, aicinot ar klusuma brīdi godināt visus, kas cīnījās par brīvu Latviju, — gan tos, kas atdeva savu dzīvību, gan tos, kam izdevās izdzīvot un sagaidīt šos mirkļus.
«Mēs esam ieguvuši brīvību, kurai cauri vijas mīlestība pret savu zemi,» sanākušajiem sacīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols. «Mums ir uzlikts liels pienākums un reizē nasta, lai mūsu brīvību arī turpmāk spētu nosargāt. Tādēļ mums ir jālepojas ar saviem varoņiem un ir vērts pieminēt jebkuru, kurš ir cīnījies, kurš ir nosargājis un kurš ir gatavs turpināt cīnīties,» sacīja D. Karols.
Klātesošie nolika svecītes un ziedus gan pie leģionāru piemiņas akmens, gan «Daugavas Vanagu Latvijā» Talsu nodaļas kādreizējā vadītāja Riharda Kalniņa kapavietā, kas arī atrodas Jaunajos kapos. Riharda Kalniņa dēls Andris Kalniņš tēva atdusas vietā izpildīja arī ļoti īpašu dziesmu.
«Kaut kad atradu dzejolīti ar nosaukumu «Ziedoņa sapnis», ko tētis bija sarakstījis 1953. gadā, trimdā esot. Pēc dzejoļa vārdiem saprotu, ka tas veltīts manai mammai. Lai gan par dziesmiņu šis dzejolis pārtapa jau pirms trim gadiem, šodien to šeit savai mammai un tētim dziedāšu pirmoreiz,» sacīja Andris Kalniņš.
Pēc dziesmas izskaņas Andris visiem klātesošajiem teica lielu paldies par klātbūtni un atzina, ka viņš vienmēr brīnījies, kur viņa tēvs ņēmis to spēku palīdzēt ne tikai sev vai ģimenes locekļiem, bet arī citiem cilvēkiem. «Man vēl mājās stāv «Daugavas Vanagu» dokumenti ar ziedojumiem un dažādiem darbiem, kurus tētis paveicis. Tas ir apbrīnas vērts! Paldies manam tētim, ka viņš tāds ir bijis! Paldies manai mammai! Lielu paldies vēlos pateikt Airai, kas bija blakus tētim viņa pēdējos mūža gados,» sacīja Andris. «Ir tiešām jauki, ka jūs visi tēti atceraties, par to man ir liels prieks,» viņš smaidot piebilda.