«Mēs varam būt droši, ka mūsu Latvijai būs saules mūžs!»

Ziņas

11. novembrī, Lāčplēša dienā, spītējot drēgnajam laikam, liela daļa Talsu novada iedzīvotāju un viesu ar ziediem, svecītēm un vējā plandošu lāpu liesmiņām bija pulcējušies pie Talsu sporta nama, lai kopīgi cauri pilsētai dotos ikgadējā un jau par tradīciju kļuvušajā lāpu gājienā «Gaismas ceļš». Tas noslēdzās ar svinīgu atceres pasākumu pie pieminekļa «Koklētājs», tā godinot un sakot paldies tiem drosmīgajiem Latvijas armijas karavīriem, kuri spēja sagraut Bermonta karaspēku un izcīnīt savu valsti.
«Šodien, atzīmējot Lāčplēša dienu, mēs pieminam un godinām tos karavīrus un ļaudis, kuri atdevuši dzīvību par mūsu Latvijas neatkarību un brīvību. Šodien ir īpaša diena tādēļ, ka arī pasaulē tiek atzīmētas Pirmā pasaules kara beigas. Ir pagājis simts gadu, un šajā karā mūsu karavīri pirmoreiz cīnījās zem sarkanbaltsarkanā karoga. Paies vēl septiņas dienas, un mēs svinēsim mūsu valsts neatkarību,» pie «Koklētāja» sapulcējušos uzrunāja Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols.
«Mūsu ceļš līdz neatkarībai nav bijis viegls. Mūs ir mēģinājuši sakaut. Mūs ir mēģinājuši izsūtīt un iznīcināt. Taču mēs esam! Mēs esam par Latviju un dienās, kad mums ir grūti, atceramies tos, kuri cīnījušies par viņu. Šajā laikā īpaši populāri dažu ļaužu vidū ir popularizēt to, ka mēs esam neizdevusies valsts. Taču tā nebūt nav! Katrs no mums savā sirdī ir karavīrs. Karavīrs ar savu mazo mērķi, ko mēs katrs darām ikdienā, un visu kopīgo lielo mērķi — rūpēm par mūsu Latvijas neatkarību un brīvību. Ja mums ir mērķi un ieroči, kā to panākt, mēs skatāmies pēc sabiedrotajiem un cienām viņus. Un tādējādi mēs kopīgi varam šos mērķus sasniegt. Dienu no dienas darot kaut ko vairāk savu mīļo, savas ģimenes, sava novada un savas valsts labā. Tādēļ mēs varam būt droši, ka mūsu Latvijai būs saules mūžs,» teica D. Karols.
13. Saeimas deputāte Ilze Indriksone, uzrunājot sanākušos, pauda, cik tas ir prātam neaptverami, ka mūsu mazajā Latvijā cīnījās 14 dažādi bruņotie spēki un armijas formējumi, ka, «pateicoties» lielinieku varas eksperimentiem, šeit valdīja bads, haoss un posts, bet, neskatoties ne uz ko, mums izdevās izveidot savu valsti. «Bez sakariem, bez līdzekļiem, bet ar gribu. Tautai radās pārliecība, ka vienīgais pozitīvais rezultāts ir nacionāla valsts — Latvija. Un lielākā tautas daļa bija gatava pielikt savu roku Brīvības cīņās un tā gūt uzvaru. Pirms deviņdesmit deviņiem gadiem mēneša laikā astoņi tūkstoši vīru papildināja nelielo Latvijas armiju. Arī Talsu novada vārds saistās ar vairāk nekā septiņdesmit Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas pierādīja sevi un savu varonību šajās cīņās. Tāpēc būsim varonīgi arī šodien, jo varonība sākas tepat!
Piecas minūtes agrāk nekā citi saņemsim drosmi un uzdrīkstēsimies, un par piecām minūtēm ilgāk izturēsim un nepadosimies. Kaut neatkarības karš ir beidzies, brīvības cīņa turpinās. Tā ir cīņa mūsu sirdī, prātā un domās. Cik gan bieži mums šodien ir grūti ar mūsu brīvo Latviju, ar tās lielajām iespējām, ar visatļautību, ar atbildību par sevi un citiem. Arī miera laikā brīva Latvija reizēm pieprasa mums katram būt kā karavīram — būt atbildīgam un veikt kaut nelielus, bet varoņdarbus. Būt gatavam ziedoties brīvības idejas vārdā un turēt godā tās vērtības, par kurām cīnījās mūsu senči,» sacīja Ilze Indriksone.Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Andis Ķīvičs, uzrunājot lāpu gājiena un atceres pasākuma dalībniekus, katram vēlēja atrast sevī atbildes uz jautājumiem par to, vai mums ir drosme sniegt palīdzīgu roku un iestāties pret netaisnību un vai katrā no mums ir drosme uzlocīt piedurknes un darīt savu Latviju par labāku vietu.
«Tagad mūsu pienākums ir būt stipriem savā zemē. Stāvēt ar stingru stāju, jo zeme — tā ir mūsu Latvija. Nepadosimies vieglākajam variantam, braucot pēc lielākas peļņas svešumā, bet domāsim par savu Latviju, lai tā būtu mūžīgi mūžos,» sacīja Latvijas Politiski represēto apvienības Talsu nodaļas vadītājs Vilis Ieviņš.
Ar smeldzīgi skaisto un dvēseliski izpildīto grupas «Čikāgas piecīši» dziesmu «Es redzēju bāleliņu» pasākumu noslēdza Talsu Valsts ģimnāzijas skolēni — Marija Rezonga, Ketlīna Kalberga un Mikus Krastiņš (skolotāja Baiba Veismane-Rezonga), bet pasākuma laikā dzeju un spēka vārdus Latvijai runāja Talsu Valsts ģimnāzijas skolniece Magdalēna Klabe.
Pēc piemiņas pasākuma ikviens bija aicināts nolikt ziedus, svecītes un lāpas pieminekļa «Koklētājs» pakājē, tā izrādot cieņu un sūtot paldies vārdus un sirds siltumu mūsu tautas varoņiem.