Dundagas novada pašvaldības izpilddirektore saglabā amatu

Dundagas novads

31. oktobrī, pamatojoties uz četru deputātu iesniegumu, Dundagas novada pašvaldības vadītājs Aldis Felts sasauca domes ārkārtas sēdi, kurā bija viens izskatāmais jautājums — par atbrīvošanu no Dundagas novada pašvaldības izpilddirektora amata. Domes sēdē deputātu vairākuma atbalstu šis ierosinājums neguva, un pašvaldības izpilddirektore Janita Valtere darbu var turpināt.

Dundagas novada domes ārkārtas sēdē ierosinājums atbrīvot izpilddirektori Janitu Valteri no amata neguva atbalstu. Edgara Lāča foto

 

Pašreizējo Dundagas novada domes izpilddirektori Janitu Valteri amatā pašvaldības domes deputāti apstiprināja šī gada 25. aprīlī ārkārtas domes sēdē, un pienākumus viņa sāka pildīt nākamajā dienā. Toreiz domes sēdē nepiedalījās vēlētāju apvienības «Strādāsim kopā» un «Mūsu novadam» deputāti, tā paužot neapmierinātību par veidu, kādā tiek izvirzīts kandidāts šim amatam. Jaunievēlētā izpilddirektore J. Valtere toreiz pauda, ka ir vietējā, viņai interesē, kas notiek pašvaldībā, un viņa redz, ka savas zināšanas var izmantot tās darbā, cerēdama, ka darbam būs atbalsts arī no darbiniekiem.
Pēc nostrādātā pusgada 13 pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītāji pauduši neapmierinātību par sadarbību ar izpilddirektori, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc no vēlētāju apvienības «Strādāsim kopā» un «Mūsu novadam» domē ievēlētie deputāti Vilnis Skuja, Andra Grīvāne, Tamāra Kaudze un Madars Burnevics 29. oktobrī domē iesniedza iesniegumu, rosinot domes vadītāju Aldi Feltu sasaukt domes ārkārtas sēdi un izlemt jautājumu par izpilddirektores J. Valteres atbilstību ieņemamajam amatam. Pamats tam esot ne tikai pašvaldību darbinieku saņemtās sūdzības par izpilddirektores darba stilu, komunikāciju ar padotajiem, bet arī par pieņemto lēmumu un rīkojumu likumību, iedzīvotājiem svarīgu jautājumu nerisināšanu un deputātu doto uzdevumu nepildīšanu.
Domes ārkārtas sēdē
31. oktobra pēcpusdienā par iesniegto lēmumprojektu, kas paredzēja atbrīvot izpilddirektori no amata, ziņoja deputāts Madars Burnevics. «Izpilddirektori amatā apstiprināja pavasarī. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai iestrādātos, saprastu, kas notiek pašvaldībā. Pirmās sūdzības par izpilddirektores darbu tika saņemtas jau vasaras sākumā. Deputāti uz tām izvēlējās varbūt nereaģēt, domādami, ka bieži vien jauns vadītājs un viņa darba metodes tiek uzskatītas par ne tik vēlamām. Taču iesniegumi turpināja nākt. Tāpēc deputātiem ir nepieņemams šāds darba stils un notikumi, kas grauj pašvaldības darbu. Mēs neesam reaģējuši uz pirmajiem signāliem ar cerību, ka izpilddirektore savā darba stilā kaut ko pamainīs. Šis nav pēkšņs­ un nepārdomāts lēmums sasaukt ārkārtas domes sēdi,» teica deputāts. Viņš arī nolasīja darbinieku iesniegumā minēto, raksturojot, kāda ir izpilddirektores komunikācija ar padotajiem. «Aicinām pievērst uzmanību izpilddirektores darba stila rezultātam — pašvaldības darba vidē valda saspīlēta, stresaina atmosfēra. Darbinieki ir nomākti, izvairās no kontakta ar savu tiešo vadītāju — izpilddirektori, pauž izbrīnu par vadības izdoto rīkojumu un pieņemto lēmumu lietderību un tiesiskumu. Daudzkārt nākas secināt, ka pastiprināta uzmanība tiek pievērsta stipri maznozīmīgiem faktiem, bet darbi, kuri prasa ilgstošu iedziļināšanos, kuri ir saistoši attiecībā pret citiem partneriem, finansētājiem, paliek novārtā. Risinot ikdienas darba jautājumus, kolēģiem savstarpēji nākas secināt: visi ikdienā sastopas ar vienādām problēmām — vadības paviršu attieksmi pret dokumentiem, tajos noteiktajiem izpildes termiņiem, pašvaldības attīstības plāniem, iepriekš iesākto darbu jēgpilnu turpinājumu un normatīvo aktu ievērošanu. (..) Saskarsmē ar darbiniekiem izpilddirektore lieto frāzes, kas neveicina abpusēji cieņpilnas un sadarbību veicinošas attiecības. Komunikāciju, kurā lietotas frāzes: «Tu man redzēsi; tavu viedokli tāpat neprasīs; sameklēsim tādu, kurš gribēs; tavs novērtējums būs zemāks, un tml.» un tām pievienoto žestu valodu — pirksta kratīšana, negatīvu emociju piesātināta mīmika un paaugstināts balss tonis nevar tikt uzskatīts par nopietnu, pieņemamu un ieņemamajam amatam atbilstošu veidu, kā vadīt padotos darbiniekus,» lasīja M. Burnevics.
Sarunā iesaistījās arī Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens, kurš teica, ka pirmo reizi novada vēsturē tik daudz pašvaldības iestāžu vadītāji un struktūrvienību vadītāji ir parakstījuši iesniegumu Dundagas novada domes deputātiem, kurā pauž problēmas būtību un aicina nodrošināt pašvaldības speciālistu darba vidi tādu, kas ir vērsta uz darbības mērķa sasniegšanu, cieņpilnu un koleģiālu līdzdarbošanos, ievērojot augstus uzvedības standartus, un aicināja to ņemt vērā.
Domes vadītājs Aldis Felts pauda, ka nav pārliecināts, vai ir likumīgs pamats izpilddirektori tagad atlaist un vai visi iesniegumā norādītie ie­stāžu un struktūrvienību vadītāji tiešām ir parakstījušies. Iesniegumā tie ir minēti, bet to paraksti nav redzami. Uz to deputāte Andra Grīvāne norādīja, ka domes sēdē piedalās šie cilvēki, kas jau ir apliecinājums tam, ka viņiem šajā iesniegumā rakstītais ir aktuāls.
Lai gan diskusijas par J. Valteres piemērotību amatam turpinājās vēl kādu laiku, balsojumā deputāta vairākuma atbalstu ierosinājums viņas atbrīvošanai no amata neguva. Četriem deputātiem (Andrai Grīvānei, Vilnim Skujam, Tamārai Kaudzei un Madaram Burnevicam) balsojot par viņas atstādināšanu un pieciem (Aldim Feltam, Gunāram Kristiņam, Jānim Mauriņam, Mārim Napskim un Regīnai Rūmniecei) pret, viņa darbu izpilddirektora amatā turpina.
Komentējot šāda jautājuma parādīšanos dienaskārtībā,
pēc domes sēdes «»Talsu Vēstīm» izpilddirektore J. Valtere teica, ka tās ir vairāk emocijas un interpretācija par kādu noteiktu tēmu. «Es teiktu, ka tas nav pamatoti. Kā teica bibliotēkas vadītāja Ruta Emerberga, ir jāmācās, un es to darīšu. Skatīšos, kā tālāk runāt ar darbiniekiem. Joprojām uzskatu: katram darbiniekiem ir jāstrādā un sava vieta jāsakārto. Mēs strādājam iedzīvotājiem, nodrošinām skolēniem drošību gan pirmsskolā, gan skolā. Pirmajā vietā ir iedzīvotāji, un darbiniekiem ir jāņem vērā viņu vēlmes. Ja iedzīvotājs pie manis vēršas ar kādu jautājumu, tad man ar to ir jāstrādā. Cilvēki, kas parakstījuši iesniegumu Dundagas novada domes deputātiem, ir daudz, bet teikšu, ka arī šiem iestāžu vadītājiem ir iedota par daudz liela vaļība. Līdzko viņus vēlas ielikt rāmjos, ir slikti. Līdzko prasa darīt, ir slikti. Strādāsim. Kā jau teicu, mācīšos no savām kļūdām, vērtēšu savu komunikācijas stilu. Es dokumentēju sarunas ar darbiniekiem, lai izvērtētu, kā es runāju un kā citi to dara. Tajās ir daudz saskatāms visādu provokāciju. Es domāju, ka tikšu galā.»
Jāpiemin, ka šajā deputātu sasaukumā šis ir jau trešais izpilddirektors. Iepriekš šo amatu ieņēma Gatis Ralle un Baiba Dūda, bet neviens no viņiem ilgāk par trim mēnešiem amatā nepavadīja. Līdzšinējā izpilddirektore Janita Valtere amata pienākumus pilda pusgadu. Kā sēdē norādīja pašvaldības kancelejas vadītāja Sandra Kokoreviča, kopš novada reformas ir pagājuši deviņi gadi un Dundagā bijuši 11 izpilddirektori, tas darbu ir kavējis. To biežā maiņa ļoti ietekmē pašvaldības darbu, un vai cilvēku nomaiņa ir galvenais. Viņa mudināja meklēt iemeslus, kāpēc tā notiek.