«Esam sakārtojuši sistēmu, un bērni sāk rādīt rezultātus»

Sports

Aizvadītajā futbola sezonā Talsu novada sporta skolu Latvijas čempionātā pārstāvēja U—13, U—14 un U—15 vecuma grupu komandas. Atsevišķi audzēkņi spēlēja U—18 Jūrmalas sporta skolas komandas sastāvā. Katrai komandai tika izvirzīti savi mērķi, kas sezonas laikā tika veiksmīgi izpildīti. Īpašs prieks trenerim Aivaram Eņģelim ir par U— 15 komandu, kas attīstības grupā izcīnīja 1. vietu un pirmo reizi Talsu novada vēsturē guva iespēju startēt meistarības grupā.
Tā kā 2017. gadā U—15 komanda attīstības grupā ieguva 3. vietu, šogad mērķis bija augstāks — izcīnīt čempiona titulu un iekļūt meistarības grupā. Šo mērķi veiksmīgi izdevās īstenot, bet, lai līdz tam nokļūtu, komandas attīstībā ieguldīts liels darbs. Treneris Aivars Eņģelis uzsver, ka tas ir vecāku, bērnu, treneru, Talsu novada sporta skolas vadības, kā arī visa apkalpojošā personāla kopīgs darbs. Komanda iepriekšējā sezonā izcīnīja bronzas medaļu un kopš tā brīža darīts viss, lai līmenis augtu. Lielu paldies viņš saka kolēģiem, kuri ar savu klātbūtni piedalījās komandas izaugsmē.
«Mēs ar Jāni Motivānu, skatoties uz puišu attīstības līmeni, jau sen redzējām, ka viņiem ir viss nepieciešamais. Pēdējos divos gados bērni ir pieņēmušies gan augumā, gan spēles kvalitātē un meistarībā. Šī ir pirmā komanda, kas ir monolīta, veido augšupejošu trepīti un mēģina ielauzties jaunā pasaulē. Nesen pie manis pienāca federācijas pārstāvis un apsveica ar to, ka pirmo reizi mūžā spēlēsim meistarības grupā. Mēs Talsu novada sporta skolā esam tikai no 2012. gada. Visgrūtāk bija panākt, lai katrā vecuma grupā pietiktu bērnu. Esam sakārtojuši sistēmu, un bērni sāk rādīt rezultātus. U—15 komanda savu mērķi izpildīja. Vienmēr pirms spēlēm viņiem saku — zinu, ka jūs varat, bet, vai jūs to zināt, nezinu. Protams, ir savas iekšējās negācijas, spēles ir saspringtas, pāris puišu ir aizgājuši prom, bet kodols ir palicis nemainīgs,» atklāj A. Eņģelis.
Pieredzes trūkums iespaido rezultātu
Par vienu no labākajiem spēlētājiem viņš sauc komandas kapteini Rihardu Gedrovicu, kura ieguldījums komandā ir ļoti būtisks. Viņš ir aktīvs ne tikai futbola laukumā, bet arī ārpus tā. Liels palīgs ikdienā ir arī trenere Krista Eņģele, kas sportistiem palīdz tikt galā ar dažādām traumām. Sasitumu vislabāk var ārstēt, nevis, sēžot mājās, bet gan nākot uz treniņu un izstaipot sasisto vietu.
U—14 komandas galvenais mērķis bija gūt spēļu pieredzi un attīstīties. Šajā vecuma grupā galvenais nebija rezultāts, bet gan personīgā izaugsme. Sezonas laikā lielu pieredzi guva 2004. gadā dzimušie futbolisti, kuri ir stabili iekļāvušies U—15 komandā. A. Eņģelis uzskata: bez U—13 un U—15 grupas ir nepieciešama arī U—14 komanda, jo tādējādi futbolisti iegūst papildu motivāciju un pieredzi. Pretēji U—14 grupai U—15 komanda aizvadīja daudz saspringtu spēļu, tāpēc viņam bija jādomā, kā nospēlēt taktiski pareizi.
U—13 komandai šajā sezonā izdevās iekļūt finālā, savā apakšgrupā izcīnīt 2. vietu un attīstības grupā ierindoties 6. vietā. Finālā spēlētāji ieguva pieredzi, kuras pietrūka, lai cīnītos par medaļām. Futbolisti bija uztraukušies, pēc pirmās fināla spēles zaudēja pārliecību, un to varēja redzēt arī turpmākajās cīņās. Pirmās spēles izskaņā talsenieki piekāpās Latgales komandai, psiholoģiski nespēja atjaunoties un nākamajās spēlēs pieļāva vienkāršas kļūdas. Pēdējā finālturnīra dienā komanda visiem klātesošajiem sagādāja pārsteigumu, pret Valmieras centra komandu aizvadot fantastisku paraugspēli.
Pēdējos gados sakārtota materiālā bāze
«Šogad mazliet sāp sirds par U—13 komandu, viņi bija pelnījuši medaļas. Visas trīs dienas biju finālā un redzēju, ka komandai trūkst spēļu prakses. Puikas pēc pirmās spēles sēdēja sašļukuši un vairs nevarēja savākties. Divas dienas nomocījāmies, domāju — viss, paliksim septītie vai astotie. Aizbraucām piektdien uz čempionāta pēdējo spēli, un es puišiem teicu — vairs nav ko zaudēt, spēlējam brīvi. Spēlējām pret Valmieras centru, kas Jelgavu sagrāva ar 4:0. Pēc spēles pie manis pienāca treneris un prasīja licences. Viņš teica: «Trener, tu esi atvedis citus spēlētājus!» Sēdēju malā un baudīju spēli. Fantastiski! Pretinieki varbūt četras reizes pietuvojās mūsu vārtiem. Komanda strādāja kā vienots mehānisms. Prasīju: «Puikas, kāpēc jūs iepriekš tā nespēlējāt?» Viņiem nav pietiekamas pieredzes, tāpēc rodas bailes. Viss ir galvā. Nākamgad mēģināsim tuvoties medaļām. Bērniem jāredz, uz kurieni viņi dodas,» ir pārliecināts A. Eņģelis.
Treneris atzīst, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt arī tāpēc, ka pēdējos gados ir sakārtota materiālā bāze. Futbola laukums ar mākslīgo segumu ļauj sportistiem pilnvērtīgi trenēties gandrīz visu gadu. Telpās futbolisti uzturas tikai janvārī un februārī, kad ārā valda sals. Daudzi uzskata, ka arī šajos mēnešos futbolistiem vajadzētu doties ārā, taču tad zūd spēles kvalitāte — sals dara savu, bumba dažās minūtēs sasalst, un zūd plastika.
Šogad vissmagāko sezonu piedzīvoja sievietes. Komandai pietrūka viena punkta, lai iekļūtu labāko sešiniekā, un vairākas spēlētājas paziņoja par izstāšanos. Otrajā aplī A. Eņģelis uz rezultātu neskatījās un sāka laist laukumā jaunās spēlētājas. Šobrīd komandā iestājusies paaudžu maiņa, līdz ar to nāksies sākt visu no jauna. Lai attīstītu spēles tehniku un iemācītos ātrāk pieņemt lēmumus, sākotnēji sportistes mērosies spēkiem telpu futbolā.
Lēmums jāpieņem katram pašam
A. Eņģelis uzsver, ka trenera darbs nav no tiem vieglākajiem — labam trenerim jāspēj ieraudzīt grūtības, ar kādām bērns sastopas, un kopīgi tās jāspēj atrisināt. «Pēdējā laikā man ir līdz pat divām stundām garas sarunas ar spēlētājiem. Vecāki piezvana un saka: «Trener, palīdzi!» Tad mēs apsēžamies, un es viņiem izstāstu savu dzīves pieredzi. Ja iepriekšējā vakarā jaunietis ir saskābis, nākamajā dienā viņš atnāk ar smaidu un ir gatavs darbam. Galvenais ir atrast katram savu pieeju. Man ir liels prieks par to, ka viņi apsēžas man blakus un izstāsta, kas viņus nomāc. Ja mēs kaut ko runājam, tas paliek starp mums. Protams, treneris nevar iedot gatavu recepti, gala lēmums jāpieņem katram pašam.
Daudz dod arī vecāku atbalsts. Komanda sākas ar to, ka spēles nāk skatīties vecāki, draugi, futbola vadība, skolēni un citi futbolisti. Apbrīnoju Laidzes sporta skolotāju, kura ir bijusi gandrīz uz visām spēlēm. Tas, ka viņa skatās un jūt līdzi, puišiem sniedz papildu motivāciju. Bez ģimeņu un treneru atbalsta es viens pats to nevarētu izdarīt. Komanda ir spēlētāji laukumā, mamma, tētis, treneri, direktors, grāmatvedis, kas sēž sporta skolā, apkopējas, kas pucē aiz mums, dežurantes un autobusa šoferi, kuri dzīvo mums līdzi. Viņi visi ir daļa no komandas,» norāda A. Eņģelis.
Tā kā Latvija ir izvēlēta par mājvietu pirmajam Eiropas U—19 čempionātam telpu futbolā, kas norisināsies 2019. gada septembrī, Talsu novada sporta skola vēlas izveidot U—19 vecuma grupu un 1. līgas komandu. Paralēli tam futbolisti gatavosies nākamajai sezonai un turpinās iesākto darbu. Diemžēl pēc 9. klases absolvēšanas daļa spēlētāju turpina mācības citās pilsētās un meklē jaunas iespējas. Tas ir mīnuss, ar ko treneriem nākas rēķināties, tāpēc līdz laikam, kamēr jaunieši uzturas dzimtajā pilsētā, viņos jāieliek pamati, kas turpmāk noderēs ne vien sportā, bet arī dzīvē.