Ar pašvaldību vēlas veidot veiksmīgu sadarbību

Uzņēmējdarbība

24. oktobrī «Talsu Vēstis» publicēja pašvaldību viedokļus un skatījumu, kā Dundagas, Mērsraga, Rojas un Talsu novadā būtu attīstāma uzņēmējdarbība un kādi ir priekšnoteikumi, lai to katrā no teritorijām darītu. Šoreiz sarunā ar sešiem Talsu komersantu kluba pārstāvjiem «Talsu Vēstis» noskaidroja uzņēmēju redzējumu, kas būtu darāms, lai uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem iespējas darboties Talsu novadā interesētu. Viedokļus pauda Talsu komersantu kluba pārstāvji: a/s «Ingrid D» valdes priekšsēdētājs Jānis Grahoļskis, a/s «Talsu autotransports» valdes priekšsēdētāja Jana Kalēja, SIA «PRO invest» vadītāja Lienīte Skaraine, SIA «Janvāri» īpašniece Ieva Bērziņa, SIA «Zoocentrs Elva» īpašniece Eliko Bērziņa un SIA «A.K.V.A.» īpašnieks Viktors Miķelsons.

Talsu novada uzņēmēji: (no kreisās) a/s «Ingrid D» valdes priekšsēdētājs Jānis Grahoļskis, a/s «Talsu autotransports» valdes priekšsēdētāja Jana Kalēja, SIA «PRO invest» vadītāja Lienīte Skaraine un SIA «Janvāri» īpašniece Ieva Bērziņa sarunā ar «Talsu Vēstīm». Edgara Lāča foto

Vietvarai trūkst ambīciju
Jautājumā par uzņēmējdarbības attīstības iespējām Talsu novadā, komersantu vidū izskanēja dažādi viedokļi. A/s «Ingrid D» valdes priekšsēdētājs Jānis Grahoļskis pauda, ka nevar uzņēmējdarbības vidi skatīt atrauti no pašvaldības. «Vienmēr esmu teicis: nav nekādas starpības, vai vadi lielu uzņēmumu vai saldējumu kiosku, jo naudas plūsma visur ir vienāda. Jautājums ir tikai ciparos un izpratnē par biznesa lielumu. Kas attiecas par attīstības iespējām novadā un sadarbību ar pašvaldību, katrs komersants veido savu attīstību un domā par iespējām, riskiem… Komersantu uzdevums ir veidot savu darbinieku labklājību uzņēmumā. Tas ir konkurētspējīgs atalgojums, nodokļi, darba apstākļi un visas pārējās lietas. Kad darba laiks beidzas, cilvēks pāriet ģimenes un pašvaldības pārziņā. Mūsu darbinieki un viņu ģimenes ir atkarīgas no pašvaldības spējas piedāvāt kvalitatīvu vidi, kurā dzīvot. Ja šī mijiedarbība ir pozitīvā gaismā veidota un uz attīstību vērsta, uzņēmumi un pašvaldība attīstās. Pašlaik šķiet, ka pašvaldībai trūkst kopējās vīzijas, redzējuma tālākai attīstībai. Šodien pieņemtie lēmumi mūs ietekmēs nākamos desmit un divdesmit gadus. Neaizmirsīsim, ka pati galvenā vērtība ir cilvēks. Vēlos, lai mani un manu darbinieku bērni mācās konkurētspējīgā izglītības iestādē, sporto, dzied un attīsta savas spējas konkurētspējīgā interešu izglītībā. Pašvaldībai ir jābūt ambīcijām par savu attīstību. Tas ir tas, kas mums vajadzīgs no pašvaldības. Pašlaik es nejūtu, ka tā būtu,» viedokli pamatoja uzņēmējs.
SIA «PRO invest» vadītāja Lienīte Skaraine ir mazā uzņēmēja un uzskata, ka šobrīd pašvaldības un arī valsts līmenī ir pazudis fokuss uz uzņēmējdarbības attīstību. «Mērķis, kā agrāk veidoja pašvaldības un kādas tās ir tagad, ir mainījies,» viņa saka. «Kad veidojās pirmās pašvaldības, toreiz apvienojās kapitāla turētāji, lielie zemnieki, kas domāja, kā lokālā vidē attīstīt uzņēmējdarbību. Visas lietas bija vērstas, lai attīstītu ražošanu un būtu ārējā tirdzniecība. Domāja, kā veidot ceļus, piedāvāt izglītības iespējas, sociālo atbalstu. Šobrīd pašvaldības fokuss ir vairāk vērsts uz sociālo jautājumu risināšanu, nevis uzņēmējdarbības attīstību. Tas nav tikai pašvaldības, bet arī valsts līmenī. Pašvaldība ir vietējais stāsts, no kura to var sākt attīstīt, un tālāk nest valstiskā līmenī. Mani tracina pašvaldības teiktais, ka tā var minimāli iesaistīties uzņēmējdarbības veicināšanā. Pašvaldībai šis fokuss ir jāpagriež par 180 grādiem un jādomā, kā savā teritorijā veicināt, lai attīstītos ražošana, ārējā tirdzniecība, uzņēmējdarbība. Tad arī būs vieglāk organizēt sociālos jautājumus, izglītību, būs vairāk naudas ceļiem… Ja būs spēcīgi uzņēmumi, pieļauju, ka nevajadzēs tik daudz domāt arī par sociālajiem jautājumiem, no uzņēmējdarbības līdzekļiem būs sakārtoti objekti. Šobrīd ir izjūta, ka pašvaldības darbinieki nodrošina, lai paši var labi pastāvēt. Pašvaldība ar uzņēmējiem nerunā vienā valodā. Šī izpratne šo daudzo gadu laikā tā arī nav izveidojusies,» teic uzņēmēja. Viņasprāt, pašvaldībai ir jābūt kā mārketinga aģentūrai, radot stāstus, cik novadā ir labi un piemērota vide investīcijām. Jādomā par kapitāla piesaisti, nevis pašai jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, konkurējot ar vietējiem uzņēmējiem.
Viņas paustajam piekrīt arī SIA «Janvāri» īpašniece Ieva Bērziņa. «Ir nepieciešama izpratnes maiņa. Liela daļa uzņēmēju dzīvo un pat neiedomājas, ka viņi no pašvaldības var arī kaut ko vēlēties. Dažbrīd šķiet, ka pašvaldībai uzņēmēji ir kā traucēklis.»
Labus piemērus, kā vietvaras spējušas atrast fokusu uz uzņēmējdarbības sekmēšanu, var atrast citos Latvijas novados, uzskata SIA «Zoocentrs Elva» īpašniece Eliko Bērziņa. Diskusijā izskanēja Valmieras, Jelgavas un Kuldīgas vārds. «Runājot par Talsu novadu, ir izjūta, ka pašvaldības dzīve ir atdalīta no uzņēmējdarbības vides,» saka E. Bērziņa. «Es nerunāju par lielajiem uzņēmumiem. No 1995. gada strādāju kā mazā uzņēmēja. Cik pati to esmu veidojusi, tik arī ir. Tā bijusi manis pašas vēlme to darīt. Šo gadu laikā izveidojies priekšstats, ka pašvaldība ļoti maz pārzina savas pārraudzītās teritorijas uzņēmējdarbības vidi, kas ir komersantu prioritārie darbības virzieni un kas būtiski ir pašvaldībai. Saskatu, ka šajā jautājumā varētu piesaistīt pārvaldniekus, kuriem tad būtu jānoskaidro, kādi un ar ko konkrētajā teritorijā komersanti nodarbojas, uzzināt viņu vajadzības un tālāk nest šo vēsti novadam. Pietrūkst informācijas apmaiņas. Pieļauju, ka novadā varētu būt arī uzņēmējdarbības centrs, kas domātu par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Ir vajadzīgi cilvēki, kas uztur saikni starp pašvaldību un uzņēmējiem. Mums daudz kā ir, tikai jāatrod veids, kā to efektīvi izmantot. Ir jārada uzņēmējiem izjūta, ka viņi šeit ir svarīgi un piederīgi,» uzskata E. Bērziņa.
SIA «A.K.V.A.» īpašnieks Viktors Miķelsons uzņēmējdarbību attīstījis Jaunpagastā. Agrāk viņam uzņēmums bijis Rīgā, Jūrmalā, bet tagad Talsu novadā. Par līdzšinējo sadarbību ar pašvaldību viņš ir apmierināts un uzskata, ka uzņēmējs ir tas, kas iet un vajadzīgās lietas ar pašvaldību kārto, protams, saņemot pretī pieklājīgu attieksmi.
Savukārt a/s «Talsu autotransports» valdes priekšsēdētāja Jana Kalēja teic, ka daudz kas ir sadrumstalots un trūkst komunikācijas. Viņa saskata, ka šo gadu laikā ar pašvaldības atbalstu izdarītas arī pozitīvas lietas. Talsos veiksmīgi darbojas biznesa inkubators jaunajiem uzņēmējiem, Pieaugušo izglītības centrs, Talsu komersantu klubs iesaistās pašvaldības rīkotajā konkursā «Ieaud savu stāstu», kur tiek vērtētas pagastu sakoptākās vietas, dalība Talsu pilsētas svētkos. Taču darāmā savstarpējās sadarbības veicināšanā vēl ir daudz. Viņas ieskatā būtu nepieciešams pārskatīt arī teritorijas plānojumu, izvērtēt un aktualizēt, kur jānotiek rūpnieciskajai ražošanai, kur ir privātmāju apbūve un kur nepieciešams izbūvēt infrastruktūru ražošanas attīstībai.
Nepieciešamība pēc uzņēmējdarbības koordinatora
Pašlaik Talsu novada pašvaldība izsludinājusi vakanci, kurā meklē uzņēmējdarbības koordinatoru. Arī šajā jautājumā par šādas štata vietas izveidi pašvaldībā uzņēmēju viedokļi ir dažādi, bet to, ka komunikācijai un sadarbībai ar pašvaldību jābūt ciešākai, nenoliedz neviens. «Viens ir izsludināt vakanci, otrs — lai šo vietu ieņemtu cilvēks, kas reāli darītu šo darbu,» saka E. Bērziņa. Savukārt J. Grahoļskis pauž viedokli, ka lielāku lomu viņš saskata Talsu komersantu kluba iesaistē dažādu ierosināto ideju izvērtēšanā. «Mums varbūt nevajag uzņēmējdarbības koordinatoru, bet pietiek, ka pašvaldība izrāda interesi un vēlas jautājumos, kas saistīti ar investīcijām, uzklausīt arī uzņēmēju viedokli. Talsu komersantu klubs nav privāts kantoris, tās biedriem ir uzkrāta milzīga pieredze. Domāju, ka par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar investīcijām, klubs savu viedokli un redzējumu varētu sniegt,» uzskata J. Grahoļskis. Tiesa, to jau iespējams varētu darīt tagad, jo 2010. gadā Talsu komersantu klubs ar pašvaldību noslēdzis sadarbības līgumu. Tajā abu pušu norādītās saistības paredz informācijas apmaiņu un citas apņemšanās. Taču uzņēmēji norāda, ka tas ne vienmēr tiekot darīts.
SIA «A.K.V.A.» īpašnieks V. Miķelsons paliek pie sava iepriekš paustā: ja uzņēmējam ir jautājumi, viņš tos risina un šāda papildu amata vieta pašvaldībā nav nepieciešama.
Savukārt atbalstu uzņēmējdarbības koordinatora štata vietas izveidei pašvaldībā pauž J. Kalēja. Viņa šajā amatā redz cilvēku, kas izprot uzņēmējdarbību un, iespējams, arī nāk no uzņēmējdarbības vides vai vismaz agrākā pieredze bijusi saistīta ar to. No uzņēmējiem diskusijā izskanēja, ka to pārstāvji arī būtu ieinteresēti piedalīties šī pretendenta izvērtēšanā, jo vēlas, lai šo amatu ieņemtu profesionālis.
Lai pārrunātu ar pašvaldību turpmāko sadarbību,
un cerot, ka tā izveidosies veiksmīga ne tikai vārdos, bet arī darbos, 1. novembrī, uzņēmēji tiksies ar Talsu novada domes deputātiem «Biznesa pusdienās». Pirms šīs tikšanās a/s «Talsu autotransports» valdes priekšsēdētāja J. Kalēja teic, ka vēlmei stiprināt sadarbību ir jānāk no abām pusēm. Uzņēmēju pārstāvjiem tāda esot. «Mēs varam novilkt svītru, jo vakardienas vairs nebūs, un runāt par to, ko vēlamies un kas uzņēmējiem ir nepieciešams turpmāk,» viņa saka.

Īsumā par diskusijā runāto:
 Uzņēmējdarbības vidi nevar skatīt atrauti no pašvaldības. Vietvarai jādomā par konkurētspējīgas izglītības un interešu izglītības piedāvāšanu, infrastruktūras sakārtošanu, lai to nodrošinātu.
 Vietvaras un arī valsts līmenī ir pazudis fokuss uz uzņēmējdarbības attīstību. Uzņēmēji nav prioritāte.
 Pašvaldība maz pārzina savā pārraudzības teritorijā esošo uzņēmējdarbības vidi;
 Pašvaldībai jābūt kā mārketinga aģentūrai, radot stāstus, cik novadā ir labi un piemērota vide investīcijām.
 Nav jābaidās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas, trūkst kopējās vīzijas un redzējuma tālākai attīstībai.
 Viedokļi par uzņēmējdarbības koordinatoru amata vietas izveidi pašvaldībā ir dažādi, nozīmi saskata arī aktīvākā sadarbībā ar Talsu komersantu klubu.
 Pozitīvi vērtējama biznesa inkubatora darbība Talsos, uzņēmēju iesaiste dažādās pašvaldības rīkotajās aktivitātēs.
 Nepieciešama informācijas apmaiņa starp pašvaldību un uzņēmējiem dažādos jautājumos, tai skaitā —svarīgu objektu izbūvē un/vai atjaunošanā.
 1. novembrī Talsu komersantu klubs organizē «Biznesa pusdienas», kurās tiekas ar Talsu novada domes deputātiem. Mērķis — turpmāk veicināt abu pušu aktīvu sadarbību.