Aprīlī pieņemtais domes lēmumus par dzīvokļu atsavināšanu joprojām ir spēkā

Dundagas novads

14. septembrī Dundagas novada pašvaldības apvienotajā attīstības un plānošanas komitejas un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē skatīja jautājumu par domes šī gada 27. aprīļa pieņemto lēmuma Nr. 19 pirmā punkta grozījumiem un dzīvokļu īres līguma pagarināšanu.
Minēto lēmumprojektu izskatīšanai komiteju sēdē bija iesnieguši deputāti Tamāra Kaudze, Madars Burnevics un Andra Grīvāne. Deputāti vēlas, lai dzīvokļiem nekustamajā īpašumā «Skolotāju māja 2», kuru iemītnieki ar pašvaldību noslēguši īres līgumu, pašvaldība pārtrauktu atsavināšanas procesu (pārdošanu) un īres līgumus pagarinātu. Rakstījām, ka šajā mācību gadā durvis slēdza Mazirbes internātpamatskola. Tā kā minētā daudzdzīvokļu māja ir saistīta ar skolu, pašvaldībai jādomā, ko darīt gan ar skolas ēku (minētajā komitejā skatīja jautājumu par skolas piedāvāšanu nomai), gan daudzdzīvokļu mājas turpmāko apsaimniekošanu un likteni. Šī gada 27. aprīlī domes deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu visus mājā esošos 18 dzīvokļus atsavināt. Mājas iedzīvotāji parakstījuši kopīgu iesniegumu novada domes priekšsēdētājam Aldim Feltam un nosūtījuši pārējiem deputātiem, ka atsakās no pašvaldības izpirkt dzīvokļus, lai gan vietvara sola, ka viņiem būs priekšroka to darīt. Iesniegumi domē reģistrēti šī gada 31. augustā.
Zudis tiesiskais paļāvības princips
Izskatot iesniegto lēmumprojektu, deputāte Tamāra Kaudze teic, ka uzskata par pareizu aprīlī pieņemto lēmumu mainīt, dodot iespēju iedzīvotājiem pagarināt īres līgumus, jo arī iedzīvotāji šādu vēlmi domei pauduši. «Kad citiem bija iespēja privatizēt dzīvokļus, viņiem dažādu situāciju un apstākļu dēļ šādu iespēju nebija. Daļa no iedzīvotājiem ir palikuši bez darba un trakākais, kas varētu sekot, — palikt arī bez dzīvesvietas, jo īres līgumi ir noslēgti līdz decembra beigām,» sacīja deputāte, piebilzdama, ka īres līguma pagarināšana nozīmē, ka cilvēkiem pašvaldība nāk pretī, jo šī ir nestandarta situācija. Deputāte saņēmusi vēl viena dzīvokļa iemītnieka iesniegumu ar lūgumu īres līgumu pagarināt.
Pašvaldības izpilddirektore Janita Valtere, komentējot deputātes teikto, pauda, ka ne visi dzīvokļu īrnieki ir palikuši bez darba. «Gribu piebilst, ka no 12 dzīvokļiem, kur ir aktuāli esošie īres līgumi, četri no īrniekiem strādāja Mazirbes skolā. Man ir informācija, ka divi no šiem speciālistiem pašvaldībā turpina strādāt. Pašlaik nav informācijas, vai dzīvokļu īrnieki atbilst saistošo noteikumu par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā prasībām,» teica izpilddirektore. «Es konsultējos ar pašvaldības zemes lietu speciālisti Ivetu Bekmani-Avotu un šajos īres līgumos, kas ir spēkā līdz decembrim, nav šis saistošo noteikumu punkts minēts,» atbildēja deputāte T. Kaudze. «Lai to darītu, viņiem šiem noteikumiem būtu jāatbilst,» turpināja skaidrot izpildvaras pārstāve. Savu viedokli sniedza arī domes jurists Jānis Langzams: «Tad, kad no Talsu rajona izglītības pārvaldes tika pārņemta skola un šī māja, īres līgumi bija noslēgti uz nenoteiktu laiku. Iedzīvotājiem bija paļāvība, ka viņi varēs dzīvot tur visu mūžu. Nezināmu iemeslu dēļ tolaik dome lēma slēgt īres līgumus ar konkrētu termiņu un, pagarinot īres līgumus pērn, šajā situācijā šis paļāvības princips vairs nedarbojas. Cilvēki vairs nevar paļauties uz seniem līgumiem, kā bija agrāk, kad bija šis paļāvības princips. Domei ir saistošie noteikumi, kādos gadījumos tā sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumos. Šeit nav pamata, lai viņiem to sniegtu. Ja šie cilvēki turpina strādāt un īres līgums beidzas, vēl ir iespēja, bet gadījumā, ja darba attiecības ir izbeigtas, pašvaldības noteikumiem, kā dzīvojamās platības tiek dotas speciālistiem, viņi vairs neatbilst. Tāpēc ir jāvērtē, vai ir pamats viņiem pagarināt šo līgumu.»
Situācijas ķīlnieki
Deputāts Madars Burnevics sacīja, ka pašvaldības viena no funkcijām ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem. «Vai šo atlikušo trīs mēnešu laikā mums ir sarežģīti izgrozīt saistošos noteikumus, lai palīdzētu?» viņš interesējās. Uz to izpilddirektore J. Valtere atbildēja: «Cik cilvēkiem tad vēl būs jāpalīdz? Visiem? Tas ir reāls jautājums, ja vēlamies izgrozīt saistošos noteikumus.» «Šī pašvaldībā mums visiem ir nestandarta situācija. Šobrīd ar šo minēto nenākam pretī cilvēkiem, jo skaidrs, ka līdz decembra beigām nekas neatrisināsies. Cilvēki ir izmisumā,» domas pauda deputāte T. Kaudze. Uz to izpilddirektore J. Valtere atbildēja, ka viņiem bija laiks domāt veselu gadu, kad pērn pārslēgti īres līgumi. Deputāts M. Burnevics atgādināja, ka tikai šomēnes iedzīvotāji varēja iepazīties ar dzīvokļu novērtējumu un cik tas viņiem izmaksās, tāpēc gadu šeit piesaukt neesot korekti.
Sarunā iesaistījās arī Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens, sakot, ka Mazirbē vairs nav lielākā darba devēja — skolas. Cilvēki, kas dzīvo skolotāju mājā šādā vai tādā veidā ar šo mācību iestādi bija saistīti. «Nelaime ir tajā, ka šobrīd viņiem nav īstais brīdis izvēlēties pirkt vai nepirkt dzīvokli. Ja šos dzīvokļus viņi nenopirks, pieļauju, ka būs, kas aizies no Mazirbes. Tie, kas iegādāsies dzīvokli, visticamāk, to izmantos tikai vasarā (tuvās jūras dēļ). Problēma uzbriedīs zibenīgi, piemēram, jautājumā par mājas uzturēšanu — vasarnieki pret atlikušajiem mazirbniekiem, kas dzīvokļus būs nopirkuši,» teica A. Pinkens.
Izpilddirektore J. Valtere pauda, ka tiem speciālistiem, kas strādā pašvaldībā varētu pagarināt īres līgumus, kas būtu tikai loģiski. Tāpat būtu nepieciešams mājas iedzīvotājiem nosūtīt vēstuli, vai viņi atbilst tiem punktiem, kad un kam pašvaldība piešķir dzīvokļus. Skaidrs arī esot, ka vairākiem mājas iedzīvotājiem Dundagā pieder īpašumi un viņiem nebūs maznodrošinātā statusa, lai varētu pašvaldībai lūgt palīdzību dzīvojamās platības nodrošināšanā. Sarunā iesaistījās deputāte Andra Grīvāne, kura pauda, ka zināmā mērā pašvaldībai jāuzņemas atbildība par šo māju kopš brīža, kad to novads pārņēma no rajona. «Šajā gadījumā runājam par dzīvokļiem, kurā cilvēki ir nodzīvojuši daudzus gadus. Vienā dienā mēs pasakām, ka viņi neatbilst kritērijiem un jāizvācas. Šie cilvēki ir sistēmas, pašvaldības un šīs situācijas ķīlnieki. Tas nav tipisks gadījums, jo šobrīd noveļam uz viņiem lietas, pie kā viņi nav vainīgi,» domā A. Grīvāne. «No cilvēciskā viedokļa piekrītu, bet pašvaldībā pagaidām nav noteikumu, un tāpēc esmu pret šī lēmumprojekta atbalstīšanu. Spēkā jāatstāj 27. aprīļa domes pieņemtais lēmums,» sacīja komitejas sēdes vadītāja, deputāte Regīna Rūmniece. «Mēs varam pieņemt lēmumu apturēt aprīlī pieņemto lēmumu par dzīvokļu atsavināšanu un dot laiku, lai jurists atrod veidu, kā šiem cilvēkiem turpināt īrēt dzīvokļus no pašvaldības. Kamēr 27. aprīļa domes lēmums ir spēkā, no nākamā gada 1. janvāra cilvēki tur vairs nevarēs palikt. Tiks rīkota izsole un dzīvokļus pārdos. Ja arī šo lēmumprojektu noraidām, varbūt kāds tad arī var pie šīs mājas iedzīvotājiem aizbraukt un pateikt, ka no janvāra būs šāda situācija,» aicināja deputāts M. Burnevics.
Komitejā minētais lēmums neguva deputātu vairākuma atbalstu. Spēkā joprojām ir domes lēmums par visu 18 dzīvokļu atsavināšanu jeb pārdošanu. Minētajā komitejā deputāti spēra jau soli tālāk, atbalstot jautājumus par neapdzīvoto dzīvokļu pārdošanu. Sēdē arī izskanēja, ka vienu no tiem plānots atstāt, kur ierīkot Mazirbes bibliotēku, kas pašlaik atrodas slēgtās Mazirbes internātpamatskolas telpās.