Kurzemes krāsas Baltkrievijā

Kultūra

Tikko no ceļojuma uz Vitebsku, Oršu un Polocku atgriezušies astoņi Talsu mākslinieki. Vitebskas Mākslas muzejā viņi bija klāt Talsu mākslinieku izstādes atklāšanā, Oršā apskatīja nākamo šīs izstādes vietu pilsētas Viktora Gromiko vārdā nosauktajā mākslas galerijā, bet Polockā bija iespējams iepazīties ar šīs pilsētas izcilajām arhitektūras, mākslas un muzeju vērtībām.
Abas talsenieku izstādes
notiek zālēs, kuras Vitebskā un Oršā atrodas uz Ļeņina vārdā nosauktajām, tātad galvenajām, ielām. Mūsu izstāde ir Latvijas Republikas simtgades kultūras programmā, ko organizē Ārlietu ministrija, tā ietilpst arī Latvijas kultūras dienu Vitebskā norisēs.
Vitebskas pilsētas centru šobrīd rotā violeti zilais mūsu izstādes plakāts ar Lauras Feldbergas instalācijas «Saviļņojums» motīvu. Daži izstādes skatītāji to tulkoja kā abu valstu teritorijās plūstošās upes Dvinas jeb Daugavas gaitu uz jūru. Paši mākslinieki ar to vēlējās uzsvērt dabas kā mākslas iedvesmas avota nozīmi šīs izstādes koncepcijā, arī mūsu novada krāsu piesātinājumu un neskarto dabu, tās tīrību. Domājam, ka izvēlētais izstādes logo bija trāpīgs, to papildināja arī Lauras Feldbergas un Gata Spalvēna performance ar Pāces intensīvi zilo vilnas dzijas vijumu kā sasaistes vai plūduma elementu, kas ļāvās, iespējams, vēl kādam tulkojumam — par telpu starp cilvēkiem un zemēm, par laimīgu satikšanos… Performance sākās jau ārpus muzeja durvīm, tā vilināja doties tālāk un iepazīties ar izstādi.
Izstādes atklāšanu kuplināja
mūsu valsts konsuls Vitebskā Uģis Skuja ar kundzi Lienīti Burmeistari-Skuju; viņai mums jāpateicas par uzaicinājumu šai izstādei Baltkrievijā. Latvijas konsulāts jau sen sadarbojas ar Vitebskas Universitātes Tēlotājas mākslas katedras asociēto profesoru, mākslas zinātnieku un gleznotāju Mihasu Cibuļski, kurš Latvijas mākslinieku izstādes Baltkrievijā organizē jau apmēram 20 gadu. Arī mūsējo. Viņš uzsvēra izstādes daudzveidību: gan glezniecība un fotogrāfija, gan instalācija un foto stāsts par akcijām un performancēm Talsu mākslas dzīvē dod pārliecību par grupas radošo dinamiku un varēšanu, par spilgtām mākslas personībām tik nelielā Latvijas pilsētā. Jāpiebilst, ka šīs dienas saulrieta stundā notika mākslinieku gājiens pāri Daugavas tiltam, lai upē ar otra krasta skaisto Sv. Dievmātes katedrāli fonā tiktu iestādīta no Ped­vāles atvestā Latvijas laukakmens sēkla.
Protams, mums visiem bija interesanti iepazīt
Baltkrieviju kaut vai tik īsā laikā. Secinājām, ka pagājušā gadsimta 90. gados baltkrievi izdarījuši vairākas sev ļoti svarīgas izvēles: izšķīrušies profesionāli labi atjaunot gan pēdējā kara gados, gan bezdievju uzvaras gaitās sagrautos, arī laika zoba piebeigtos dievnamus, un otrs labs darbs — kultūras cilvēki savai sabiedrībai ir atgriezuši veselu plejādi no Vitebskas nākušu mākslinieku vārdus, kuri pasaules modernās mākslas vēsturē nekad nebūs izdzēšami: Marks Šagāls, El Ļisickis, Kandinskis, Osips Cadkins, Kazimirs Maļevičs, Vladimirs Tatļins, vēl daži, kurus mēs tagad zinām. Šagāla māja, muzejs, Šagāla mākslas centrs un tagad, tikai pirms pusgada, atvērtais slavenās Vitebskas mākslas skolas muzejs — izcils un ekselents, īsti moderns jaunā muzeja paraugs, kura izveidē iesaistījušies dažādi fondi un ebreju mākslinieku radinieki no visas plašās pasaules, kā arī pats Baltkrievijas Valsts prezidents.
Pēc baltkrievu stāstītā —
šobrīd visā valstī notiek ļoti plaši restaurācijas darbi (nākamā mūsu izstāde Oršā arī notiks atjaunotajā jezuītu kolēģiumā), bet Polockā tam apliecinājums mums bija Sv. Eufrosīnijas klostera kapelā redzētā 12. gadsimta fresku atjaunošana. Šai vietā ir noticis gandrīz vai brīnums: pirms 12. gadsimta gleznojumu restaurācijas baltkrievu meistari profesionāli veiksmīgi noņēmuši 18. un 19. gadsimta fresku gleznojumus, kuri klājušies pāri 12. gadsimtam, un tagad tie virtuozi pārnesti uz citām virsmām, lai arī glabātos nākamajām paaudzēm.
Šīs dienas Baltkrievijā bija ļoti intensīvas un redzētā piesātinātas: kā vienmēr, iepazināmies arī ar baltkrievu aktuālo mākslu un tikāmies ar jau kādreiz iepazītiem māksliniekiem. Mēģinājām izprast noskaņojumu sabiedrībā: nospriedām, ka baltkrievu cilvēks, parastais, ir tikpat tolerants, pacietīgs un mierīgs kā latvietis. Un vēl — māksla ir visur un Vitebsku kā apskaužamu mākslinieku, ģēniju, veidošanās pilsētu mēs tagad mazliet pazīstam.