Iedzīvotāji neizpratnē par to, kur drīkst peldēties.

Pašvaldības Talsu novads

Gan Latvijā kopumā, gan mūsu puses novados ūdenstilpju ir ļoti daudz. Ja neskaita jūras piekrasti, ir vēl neskaitāmi daudz ezeru, dīķu, arī pa kādai upei. Kur cilvēkiem veldzēties? Izrādās, liela daļa ezeru, kas cilvēku prātos tiek uzskatīti kā pieejami visiem, ir privātīpašumi.
Pēdējā laika skaļākais notikums
ir saistībā ar Čumalezeru Lībagu pagastā. Aptuveni pirms divām nedēļām tur uzstādītas aizlieguma zīmes, uz kurām rakstīts «Čumalu ezers. Privātīpašums» ar norādi, ka tur aizliegts gan makšķerēt, gan peldēt. Sociālajos tīklos cilvēki ievietojuši gan foto, gan komentārus par to, ka nav apmierināti ar šādu situāciju, arī «Talsu Vēstu» redakcijā esam saņēmuši gan telefoniskas, gan rakstiskas sūdzības par situāciju.
Devāmies apskatīt situāciju pie ezera, kur sastaptie ļaudis ir vienisprātis, ka šādu aizlieguma zīmi par atrašanos teritorijā un peldēšanu nedrīkst uzstādīt. Iedzīvotāji stāsta, ka peldas šeit jau ilgus gadus, ka ezers ir dabiski, nevis mākslīgi izveidota ūdenstilpe, tāpēc dažiem cilvēkiem nav tiesību pārējiem aizliegt te peldēties. To arī manām — cilvēki par spīti aizlieguma zīmei dodas peldēt. Viena no sastaptajām personām (peldvietā pie auto stāvlaukuma) ir talseniece Mārīte, kura ir sašutusi par to, ka zeme pie ezera un pats ezers var kādam piederēt. «Ja reiz šis ir privātīpašums, kāpēc te ir tik nesakopts? Pāraugusi, gara zāle, krūmi, brikšņi… Ja šis būtu privātīpašums, te būtu sakopts, bet nekas par to neliecina! Un kā vispār drīkst atdot šo zemi un ezeru privātīpašniekiem? Kur tad lai cilvēki peldas? Varu Talsu novada pašvaldības virzienā izteikt ļoti lielus pārmetumus par to, ka jautājums par peldvietām mūsu novadā netiek risināts. Jau gadiem nekas nav mainījies!» sašutumu neslēpj talseniece, kura gari un plaši stāsta, ko domā par «pašvaldības neizdarību un nevēlēšanos kaut ko darīt».
Otrpus krastam sastopam divas cilvēku kompānijas, kuras teic, ka te peldas jau gadiem un nekad nav bijušas nekādas problēmas. Vaicāti, ko domā par to, ka atpūtnieki piedrazo peldvietas, jo tas ir viens no iemesliem, kāpēc īpašnieki negrib vairs ielaist cilvēkus, sastaptie teic, ka tās esot muļķības, jo, piemēram, attiecīgajā peldvietā nekad neesot piesārņots. To, ka atkritumu nav ne vienā, ne otrā peldvietā, novērojam arī mēs. Salīdzināšanai devāmies uz netālu esošo Ābeļezeru, kur peldvietā (kas atrodas pretējā krastā viesu mājai) manām dažus atkritumu maisus, kas sakrauti vienuviet, bet tas arī viss. Dedzināmi atkritumi salikti ugunskura vietā. Arī šī peldvieta ir privātīpašums (kadastrs.lv pieejamā informācija liecina, ka tā pieder kādam ārvalstniekam), tāpēc iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka īpašniekam ir tiesības aizliegt doties viņam piederošā teritorijā.
Koks ar diviem galiem
Labi saprotama iedzīvotāju neizpratne, jo viņiem pēkšņi aizliedz peldēties tur, kur to darījuši jau gadiem. Turklāt — ezerā, nevis kādas privātmājas teritorijā. Izrādās, gan zeme ap ezeru, gan ezers pieder vairākiem īpašniekiem. Ezers — četriem īpašniekiem, savukārt zeme ap to sadalīta desmit gabalos (pēc kadastrs.lv pieejamās informācijas). 1996. gadā Čumalezera zemju īpašniekiem ar Lībagu pagasta zemes komisijas atzinumiem tika atjaunotas īpašuma tiesības, līdz ar to zemju īpašumi likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti zemesgrāmatā. Īpašniekiem, pamatojoties uz Civillikuma 927. pantu, ir pilnīgas varas tiesības par Čumalezera ūdens daļu, attiecīgi tiesības to valdīt un lietot pēc saviem ieskatiem.
Čumalezera īpašnieku pārstāve juridiskajos jautājumos, zvērināta advokāte Iveta Bumbiere atzīst — tā ir bijusi īpašnieku nolaidība, ka viņi nav aktualizējuši un sekojuši līdzi situācijai jau no 90. gadiem. «Pa šiem gadiem Čumalezers, ja tā var teikt, funkcionēja pats. Diemžēl pēdējo gadu laikā acīmredzami pasliktinājies tā vizuālais un dabīgais stāvoklis. Nav vairs redzama kaimiņu krasta josla, jo tā ir pārklājusies ar ezera augiem, niedrēm un krūmiem, kas ar katru gadu aug arvien vairāk un vairāk. Uz šodienu Čumalezers sasniedzis savas attīstības kritiskāko stadiju. Ja īpašnieki neizrādīs interesi ezera apsaimniekošanā un tuvākajā laikā neuzsāks tā attīrīšanu, tam draud aizaugšana un pārpurvošanās. Tas arī bija par iemeslu sanākt šīs ūdenstilpes īpašniekiem kopā, lai savu iespēju robežās nepieļautu ezera bojāeju. Esam nolēmuši ierobežot to personu tiesības lietot ezera resursus savām vajadzībām un interešu apmierināšanai, kuri neatbalsta un nevēlas sniegt pienesumu ūdenstilpes tālākai attīstībai. Jāatzīst, tādu ir daudz,» skaidro I. Bumbiere. Viņa pauž, ka atpūtnieki nereti aiz sevis nesakopj, līdz ar to tas jādara īpašniekiem. Bijuši gadījumi, kad atteikta palīdzība, piemēram, aicinot palīdzēt sakārtot teritoriju. Situāciju salīdzināšanai: iedomājieties, ka cilvēki no malas ierastos, piemēram, jūsu privātmājas pagalmā, vairāku stundu garumā atpūstos, iespējams, arī piedrazotu teritoriju un mierīgu sirdi dotos prom. Šādas izjūtas pārņemot ezera īpašniekus.
Civillikuma 863. pantā noteikts, ka tiem, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi un izdevumi. «Peldētāji un makšķerētāji Čumalezerā bauda mūsu īpašuma labumus, bet pienākumu, kuru īpašnieki noteikuši, uzstādot aizlieguma zīmes ienākt ezerā, pildīt neviens negrib. Pieļauju, ka tās ir personas, kuras steigušās ar sūdzību iesniegumiem pašvaldībā un avīzes redakcijā, lai nomelnotu īpašnieku intereses, bet nav saskatījušas iespēju uzsākt cilvēcisku dialogu kopēju mērķu sasniegšanā. Atgādinu, ka par privātīpašumā uzstādītās zīmes prasību neizpildīšanu un ūdeņu pavaļīgu lietošanu paredzēta administratīvā atbildība,» teic I. Bumbiere.
Neskatoties uz visu, Čumalezera īpašniekiem esot pozitīva attieksme, un viņi tic, ka būs sabiedrības daļa, kura sapratīs nekustamā īpašuma apsaimniekošanas problēmas, lai rezultātā sasniegtu mērķi dzīvot tīrā un sakoptā vidē. Tāpat viņi ir atvērti sadarbības piedāvājumiem, piemēram, no pašvaldības un iedzīvotāju puses, ja vien tādi būšot.
Kur peldēt?
Pērn Talsu novada būvvalde ķērās klāt darbam, lai izstrādātu saistošos noteikumus par Talsu novada publisko un pašvaldības ūdenstilpju un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumiem. Tādu līdz šim novadā nebija.

Runājot par esošo peldvietu situāciju ar pirms dažiem mēnešiem amatā stājušos Talsu novada pašvaldības vides pārvaldības speciālisti Madaru Vanagu, viņa pauž, ka peldvietu jautājums ir viens no punktiem, ko vēlas sakārtot. Kā labs pamats būs saistošo noteikumu apstiprināšana. Speciāliste norāda, ka ļoti būtiski publisko peldvietu ūdenstilpēs veikt ūdens analīzes. To izdarīt viņa aicinās pagastu un pilsētu pārvaldes. M. Vanaga jau panākusi, ka šādas analīzes veiktas Vilkmuižas ezerā. 26. jūlijā ņemtie ūdens paraugi, kam veiktas gan bioloģisko, gan ķīmisko rādījumu pārbaudes, uzrāda negaidīti labus rezultātus. Rādītāji ir ļoti labi, pat labāki nekā noteiktās normas, lai attiecīgajā ūdenī drīkstētu peldēt. Analīzes pārbaudīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR». Zinot, ka ūdens ir piemērots peldēšanai, speciāliste vērsīsies pie Talsu pilsētas pārvaldes vadītāja Normunda Strēlnieka, lai attīstītu ideju un pie Vilkmuižas ezera varētu ierīkot peldvietu.
M. Vanaga atklāj, ka šādas ūdens analīžu pārbaudes vēlas veikt arī Talsu ezerā, paralēli tam mudinās novada pagastu un pilsētu pārvaldniekiem to darīt savās teritorijās. «Talsu novadā nepieciešama arī kāda oficiāla peldvieta, jo pašlaik mums tādu nav. Tādu būtu iespējams izveidot, piemēram, Valdemārpilī un Mundigciemā. Vēl ir vairāki mēneši, lai šo jautājumu apspriestu ar pārvalžu vadītājiem. Ir jāsaprot, ka tas iedzīvotājiem būs liels ieguvums. Lai to izdarītu, nav nepieciešami lieli resursi. Piemēram, viens no ieguvumiem būs regulāras ūdens analīzes, ko par valsts līdzekļiem veiks Vides dienests,» pauž M. Vanaga.
Iepazīstoties ar publisko un pašvaldības ūdenstilpju sarakstu, nākas secināt — to nav daudz (pagaidām tās ir 27, saraksts ļoti minimāli var mainīties, kamēr saistošie noteikumi nav pieņemti), tāpēc ķerties klāt peldvietu sakārtošanai ir pēdējais laiks, lai iedzīvotājiem būtu, kur veldzēties, pretējā gadījumā konflikti ar privātīpašniekiem tikai pieaugs.